I Trīsdesmito gadu galvenie procesi un Čemberlena ārpolitika
Otrā desmitgade pēc Pirmā pasaules kara karadarbības izbeigšanas iezīmēja jaunus pagriezienus starptautiskajās attiecībās. Divdesmitie gadi bija sabiedrībā radījuši ilūziju, ka šķietamais miers, ko tagad nodrošināja kolektīvās drošības princips Tautu Savienības veidolā, ilgs mūžīgi. Šaubas par šīs sistēmas darboties spēju kļuva acīmredzamas jau 1931. gadā, kad Japāna tika cauri sveikā tikai ar rājienu. Arī 1935. gads bija piemērots Tautu Savienības nolikuma 16. punkta izvešanai dzīvē, tomēr arī šis – Itālijas un Abesīnijas – incidents skaidri pierādīja, ka starptautiskās organizācijas dalībnieki ir pārāk maz ieinteresēti tās funkcionēšanā. Hitlera eksperiments robus Versaļas sistēmā padarīja vēl acīmredzamākus – Reinzemes okupēšana un Lokarno līgumu sistēmas neveiksme lika britiem pavisam atteikties no politikas, balstītas Tautu Savienības principos.1 Versaļas sistēmas revīzija šķita gluži pašsaprotama – gan britiem, gan Vācijai. 1937. gadā Hitlers, uzstājoties Reihstāgā, atklāti paziņoja, ka viņš vairs nejūtas saistīts ar Versaļas līgumu. Britu valdība ticēja, ka Parīzes miera konferencē apdalītajai Vācijai ir visas tiesības uz leģitīmām prasībām, ar kurām jārēķinās; Vācija bija nacionālas netaisnības upuris – Austrijā bija seši miljoni vāciešu, kam 1919. gada miera līgums neļāva apvienoties ar Vāciju, tāpat arī trīs miljoni Čehoslovākijā, kuru vēlmes nekad netika uzklausītas un 350 tūkstoši vāciešu Dancigā.2 Versaļas sistēma bija netaisnīga arī pret tādām valstīm kā Japāna un Itālija. Līdz ar to, taisnības vārdā bija pareizi pārskatīt Versaļas sistēmas noregulējumus un izlabot kļūdas, kas tika pieļautas, slēdzot mieru Parīzē.
Nevila Čemberlena, kas 1937. gada 28. maijā kļuva par britu premjerministru, prātā bija konkrēta programma, kā izlabot kļūdas un nodrošināt starptautisku drošību, balstoties uz skaidri noteiktu pakāpenisku rīcību ārlietu jautājumos.
Pirmais solis nozīmēja mēģināt nošķirt abus Rietumu diktatorus. Ja notiktu ļaunākais un Hitlers sāktu karu, tad būtu ārkārtīgi svarīgi, lai Vidusjūras reģionā Itālija nebūtu ienaidnieks Lielbritānijai. 3
…
