Vārds – jurista ierocis ceļā uz panākumiem. Tieši tāds viedoklis valda sabiedrības lielākajā daļā, gan starp juristiem, gan pārējo profesiju pārstāvju vidū. Varbūt tieši tāpēc juridiskās fakultātes studentiem vairāk uzmanības tiek veltīts pasniedzot tiesu runu, profesionālo leksiku un tamlīdzīgus lekciju kursus, atstājot novārtā tik būtisku komunikācijas sastāvdaļu kā neverbālā komunikācija jeb ķermeņa valoda.
Par sava darba galveno uzdevumu izvirzīju pierādīt, ka neverbālā komunikācija ir tik pat nozīmīga jurista darbā kā verbālā, dažkārt pat iegūstot dominējošo lomu saskarsmē.
Darbā sniegts teorētisks ieskats neverbālās komunikācijas mākslā, kā arī ar uzskatāmiem piemēriem raksturoti atsevišķu neverbālo saskarsmes elementu atbilstība vai nesaderība, izmantojot tos juridiskajā praksē.
Lai sasniegtu izvirzītā darba uzdevuma mērķi un pēc iespējas plašāk aprakstītu neverbālās komunikācijas būtību, darbā izmantoti tādu autoru darbi kā Alana Pīza ‘’Ķermeņa valoda’’, Alekseja Vorobjova ‘’Psiholoģijas pamati’’, kā arī mācību līdzeklis ‘’Saskarsme audzēkņiem’’.
Meklējot literatūras avotos visprecīzāko raksturojumu jēdzienam neverbālā komunikācija, atbilstošākais likās A.Pīza darbā minētais formulējums, proti, ‘’neverbālā komunikācija tomēr ir sarežģīts cilvēku mijiedarbības process, kurš aptver runu, balss noskaņas, žestus un visa ķermeņa kustības’’.1 Varbūt tieši tāpēc, ka neverbālā saziņa ir tik ļoti komplicēts un izzināšanas vērts process, tā pētīšana ir aizsākusies jau vairāk kā pirms 100 gadiem. Par pirmo darbu neverbālās komunikācijas tehnikas pētīšanā tiek uzskatīts 1872.gadā izdotais Čarlza Darvina ‘’Cilvēka un dzīvnieku emociju izpausmes’’.2 Kopš tā laika pētnieki ir novērojoši un aprakstījuši aptuveni miljonu neverbālo zīmju un signālu. Alberts Marabians atklāja, ka jebkurš ziņojums sastāv no 7 procentiem vārdiskas informācijas (tikai vārdi), 38 procentiem vokālās (balss skaņa, intonācija un citas skaņas) un 55 procentiem bezvārdu informācijas. Tāpat Merabians, arī Bērdvistels konstatēja, ka klātienē notiekošas sarunas vārdiskais komponents ir mazāks par 35 procentiem un vairāk nekā 65 procenti sazināšanās notiek bez vārdiem.3 Līdz ar to nākas secināt - neverbālās zīmes un signālus lieto, lai aizstātu un papildinātu vārdisko informāciju.…