Neverbālie kodi:
Proksēmika – tās ir telpiskās attiecības, savas personiskās telpas izmantošana komunikācijā. Par šī neverbālā koda izmantošanu un atšķirībām ir runājis Edvards Halls. Viņš uzsver, ka telpas izmantošana ir atšķirīga dažādās kultūrās. cik tālu savā personiskajā telpā mēs gribas ielaist komunikācijas partneri, ir atkarīgs no apgūtās kultūras, ģimenes pieredzes, situācijas un arī no tā, cik tuvs vai tāls ir komunikācijas partneris. Pieredze un pētījumi pierāda, ka fiziskā tuvuma atšķirības ir dažādas atšķirīgās kultūrās. Tā, piemēram, arābu valstīs ir stingri noteiktas telpiskās attiecības starp dažādu kastu pārstāvjiem, bet viena dzimuma pārstāvji viens otram komunikācijas procesā parasti stāv tuvāk, nekā rietumu kultūras pārstāvji.
Kinēsika – tās ir ķermeņa kustības, sejas izteiksme, žesti un acu kontakts. Šīs neverbālās zīmes var būt kā apzinātas, tā arī neapzinātas. Īpaši dažādi žesti, var būt ar dažādu nozīmi dažādās kultūrās. Piemēram, īkšķis savienotas ar rādītājpirkstu aplītī, un pārējie dūrītē – mēs to saprotam kā – „viss ir kārtībā”, Grieķijā un Sardīnijā ar to saprot „vācies prom”, bet Austrālijā, Irānā un Nigērijā šīs simbols asociējas ar kaut ko neķītru un nepieklājīgu. Tā arī vēl ir dažādi žesti, kuri dažādās kultūrās tiek saprasti radikāli dažādi. Arī galvas mājieni, kuri apzīmē attiecīgi ‘jā” vai „nē”, Albānijā un Bulgārijā tiek lietoti apgrieztā nozīmē. Arī acu kontaktam ir dažādas nozīmes dažādās kultūrās. Austrumu zemēs ciešs acu kontakts var nozīmēt tādu kā uzbrukumu, kas var novest pat pie vardarbības. Rietumu kultūrās acu skatiens var vēstīt par partnera ieinteresētību vai ignorēšanu.
Hronēmika – laika izmantošana. Dažādās kultūrās laika nozīmība tiek uztverta dažādi.
…