IEVADS
Mūsdienās uzņēmumiem ir ļoti liela konkurence, viens no mārketinga instrumentiem, ko var izmantot lai atšķirtos, paziņot par īpašiem piedāvājumiem, jaunumiem, ir reklāma. Tā ir kļuvusi jau par kultūras, politisko un ekonomisko sabiedrības dzīves faktoru, kas ir kļuvusi ļoti daudzveidīga un sarežģīta. Viena no nozīmīgākajām tendencēm ir tā, ka tā spēj mobilizēt ļoti lielus materiālos un intelektuālos resursus, kurus pareizi izmantojot var radīt efektīvu reklāmu, kas spēj pievērst uzmanību un uzrunāt patērētāju.
Pēc „Datorikas institūta DIVI“ („DI Divi“) apkopotajiem datiem, 2010. gada janvārī no vairāk nekā 9600 Latvijas iedzīvotājiem, kas izmantoja iespēju nomainīt mobilo telekomunikāciju operatoru jeb veikt portāciju, saglabājot iepriekšējo tālruņa numuru, 51% izvēlējās pāriet uz telekomunikāciju uzņēmumu Bite Latvija. Rodas jautājums, kādēļ vairāk kā puse ir izvēlējusies uzņēmumu Bite Latvija? Jo uzņēmums salīdzinot ar konkurentiem ir jauns un tikai pirms 5 gadiem ienācis Latvijas telekomunikācijas tirgū. Vai tā ir bijusi efektīva reklāma? Līdz ar to kursa darba autore uzskata par aktuālu izpētīt, vai efektīva reklāma, izmantojot neverbālos elementus, ir bijusi viena no panākuma atslēgām. Pētījuma problēma – efektivitāte.
Pētījuma objekts ir Bite Latvija 2009. gada reklāmas drukātajos medijos. Pētījuma priekšmets – reklāmās izmantotie neverbālie elementi. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādi neverbālie elementi tiek izmantoti Bite Latvija reklāmās, cik bieži tie parādās vizuālajā vēstījumā, kāds ir šo elementu un pašas reklāmas vēstījums. Pēc pētījuma veikšanas, secināt, vai reklāmas bijušas efektīvas un ir viens no iemesliem panākumu gūšanā. Konkrētā mērķa sasniegšanai kursa darba izstrādes gaitā ir jārealizē šādi izvirzītie uzdevumi:
o Apkopot un analizēt teorētisko literatūru par reklāmas būtību, neverbālajiem elementiem, ar mērķi izprast reklāmu, tās efektivitāti un neverbālo elementu nozīmi reklāmas vēstījumos;
o Aplūkot, kādus komponentu izmanto efektīvai reklāmai un kādi var būt reklāmas vēstījumi, kā arī raksturot biežāk izmantotos neverbālo elementus reklāmas attēlos;
o Apskatīt uzņēmumu Bite Latvija, veicot situācijas analīzi, SWOT analīzi, kā arī īsi raksturot konkurentus un reklāmas aktivitātes;
o Veikt empīrisku pētījumu:
Veicot kontentanalīzi noskaidrot, kādi neverbālie elementi parādās Bite Latvija reklāmās un cik bieži, kā arī kādi reklāmas vēstījuma veidi visbiežāk tiek izmantoti ;
Veicot reklāmu semiotisko analīzi, identificēt izmantotos elementus un tos aprakstīt, noskaidrojot kādas asociācijas šie elementi izraisa, interpretēt to nozīmi;
Apkopot informāciju par identificētajiem neverbālajiem elementiem, to paustajām nozīmēm, asociācijām;
Analizēt iegūto informāciju un izdarīt secinājumus.
Kursa darba teorētisko bāzi veido dažādu teorētiķu un speciālistu (W. F. Ārens (W. F. Arens), E. Šīfers (E. Schaefer), Dž. Blaits, G. J. Telis (G. J. Tellis), M. Veide, H. Kurgmans (H. Kurgman), R. Vaits (R. White), B. Bergstrems, Č. Pīrs (C. S. Peirce), G. Kress (G. Kress), P. Mesaris (P. Messaris), J. Viliamsons (J. Williamson), T. Leuvens (T. van Leeuwen)) uzskati par jēdziena „reklāma”, „semiotika” skaidrojumu un šo jēdzienu raksturojumu, kā arī neverbālo elementu nozīmi reklāmas attēlos, vēstījumā, viedokļi par to, kādas ir efektīva reklāma, kas tajā ir jāizmanto un kādi mēdz būt reklāmas vēstījumi.
Empīrisko daļu kursa darbā ietver uzņēmuma Bite Latvija 2009. gada reklāmu attēlu analīze, pielietojot kvantitatīvo pētījuma metodi – kontentanalīzi un kvalitatīvo metodi – semiotisko analīzi.
…
