Konflikts ka patstāvīgs jēdziens un process intensīvi pētīts kopš 1924.gada; tika izveidots kategoriju apraksts, ko vēlāk papildināja kofliktoloģijas speciālisti A.Ancupovs, S.Prošanovs un citi. Zināšanas par konfliktiem, to pētījumi ir ilgstošu izmaiņu rezultāts, kas ir izvērtēts, pamatojoties uz mūsdienu humanitārajām, sociālajām un eksaktajām zinātnēm, reliģiju, mākslu, kultūru, sabiedriski politisko praksi un pieredzi. Līdz 1924.gadam konfliktu pētīšana bāzējās uz praktisku pieredzi. Otrajā periodā- 1924.-1990. gadā – konfliktu pētīja, pamatojoties uz zinātniskām metodēm un principiem.
Konfliktoloģijas zinātnes attīstības trešajā periodā – no 1990.gada līdz mūsdienām – konfliktoloģijas zinātne kļuvusi par starpzinātņu nozari.
Konfliktoloģija ir konfliktu starpzinātniska pētīšana. Pētīšanas objekts ir dažādu līmeņu konflikti (konflikti indivīda līmenī, starppersonu konflikti, starpgrupu, starpvalstu, sociālie konflikti,) pētīšanas priekšmets ir konfliktu iemesli, attīstības likumsakarības un principi, risināšanas stratēģija, taktikas, diagnosticēšana (Rasma Garleja, 2003).
Sociālo konfliktu izpētē mūsdienās uzmanību piesaista vācu konfliktologs R.Darendorfs, viņš konfliktu identificē ar cīņu.
Vācu pishologs K.Levins (1880-1947) tiek uzskatīts par pirmo konfliktu koncepcijas autoru.
Plaši pazīstama ir ASV psihologa Daniela Dana konfliktu atrisināšanas “četru soļu” metode , kura ir domāta vidējam konflikta līmenim – sadursmei.
Konflikti ir neatņemama un tāpēc normāla dzīves sastāvdaļa. Konflikts var būt gan iekšējs ( pašā cilvēkā – kā pretēju vēlmju, impulsu sadursme, kas ietekmē cilvēka uzvedību), gan ārējs – starppersonu (starpgrupu) konflikts, kurā viena puse traucē otrai veikt kādas darbības un sasniegt mērķi, jo katrai ir savas intereses . Konflikts var būt progresa virzītājspēks, kas labvēlīgi ietekmē partneru attiecība. Konflikts var traucēt progresu, ja tā dalībniekiem ir iesīkstējuši uzskati, tie pretojas pārmaiņām, uzmanību akcentē uz grūtībām un pārspīlē to nozīmi, nemeklē risinājumus. Konflikts pārtop par realitāti tā dalībniekiem brīdī, kad rodas incidents.
Uzvedības taktika konfliktsituācijā var mainīties atkarībā no konflikta rakstura. Viss atkarīgs no konflikta tipa, oponentu resursiem.
Vēlēšanās atrisināt konfliktu un uzlabot attiecības ir gudrības un spēka izpausme. Tas, kurš sper pirmo soli, iegūst zināmu kontroli pār situāciju.
Šķiet gandrīz vai neiedomājami, ka cilvēces miljona vai vairāk gadu ilgās evolūcijas laikā saprašanās bezvārdu aspekti ir tikuši pētīti tikai kopš mūsu gadsimta sešdesmitajiem gadiem un sabiedrībai vispār kļuva zināms par to pastāvēšanu pēc tam, kad Juliuss Fasts 1970. gadā izdeva grāmatu par ķermeņa valodu. Šī grāmata bija visa tā darba apkopojums, ko līdz tam laikam bija veikusi uzvedības pētnieki bezvārdu saprašanās jomā. …
