Akmens laikmetā cilvēka bioloģiskā un sociālā attīstība nebija iespējama ārpus sabiedrības, tāpēc cilvēks kopš savas rašanās ir sabiedriska būtne. Milzīga nozīme kolektīvam ir gan bērna attīstībā, gan indivīda pieredzes nodošanā citiem sabiedrības locekļiem.
Sevi kā sociālu (sabiedrisku) būtni mēs realizējam caur saskarsmi komunicējot (tādējādi mijiedarbojoties) ar apkārtējiem – saskarsme ir cilvēku savstarpējās attiecības, praktiska un garīga sadarbība1. Cilvēku savstarpējām attiecībām, to mijiedarbībai ir galvenā nozīme mūsu dzīvē, jo tādējādi mēs spējam socializēties un apmierināt daļu no savām vajadzībām pēc cilvēciskiem kontaktiem.
Komunikācijā nekas nav mazsvarīgs – vārdi, darbība, garastāvoklis, mīmika, pat klusēšana sniedz informāciju, un mēs nevaram paredzēt, kā šo informāciju uztvers saskarsmes partneris2. Tieši tādēļ komunikācijā jeb saskarsmē ir svarīgi apzināties, kas ir galvenie informācijas kanāli, jo komunikācija daudzējādā ziņā ir prasme interpretēt un atkodēt vēstījumu; turklāt vēstījums sastāv no 60-80% neverbālo zīmju, 20-30% vokālās skaņas, bet vārdi sastāda tikai 7-10% no vēstījuma3. Ir praktiski neiespējami un arī bezjēdzīgi ignorēt neverbālo komunikāciju un tās līdzekļus.
Katrs cilvēks lielākā vai mazākā mērā ir piederīgs kādai kultūrai un tieši kultūra nosaka to, kā mēs izturamies, ģērbjamies un runājam, kultūra nosaka arī to, kādas neverbālās komunikācijas zīmes lietojam un kā interpretējam vēstījumu. Kādas konkrētas valsts iedzīvotāji parasti akceptē savas kultūras neverbālās zīmes, reti domājot par to, ka citviet pasaulē tās varētu nesaprast vai saprast gluži citādi. No vienas puses to varētu vērtēt kā etnocentrismu, jo katra kultūra ir etnocentriska, uztverot sevi kā atskaites punktu itin visā, bet no otras – kā zināšanu trūkumu, jo uz pasaules ir vairāki simti tautu, kuru paražas un tradīcijas nav iespējams apzināt pilnīgi. Līdz ar starpkultūru komunikācijas attīstību, kas sākotnēji izpaudās kā ekonomiskie sakari vai kari, cilvēki sāka apzināties savas kultūras un saziņas veidu atšķirības, mūsdienās šī joma ir izvērsusies jaunā dimensijā – cilvēki tiecas pārvarēt valodas un kultūras barjeras, taču aizvien vairāk vērā ņemot tieši verbālo komunikāciju nevis neverbālo, kas būtībā sniedz lielāko informācijas daļu par sarunas partneri.…