Neverbālās komunikācijas kultūru atšķirības

Kultūru varētu pielīdzināt aisbergam. Tieši tāpat kā aisbergam ir liela daļa virs ūdens un ir daļa zem tā, arī kultūra sastāv no redzamākām un ne tik redzamām daļām. Līdzās „aisberga virsotnē” nostādītajiem: vecumam, rasei, etniskajai piederībai un valodai, tiek likti arī neverbālās komunikācijas pamati – acu kontakts un ķermeņa valoda.
Ķermeņa valoda ietver daudz un dažādus saziņas līdzekļus, kā, piemēram, mīmiku, acu skatienu, žestus, pozas, balsi - tās intonāciju, pauzes, fizisko distanci, izvietojumu telpā, apģērbu. Tas viss kopumā mums palīdz sazināties, kas ir svarīga ne tikai saziņai divatā, bet arī grupā, kur visi cilvēki parasti vienlaikus nerunā - runā viens, bet pārējie viņā klausās. Komunikācijā ir 7% vārdiskās (tikai vārdi) informācijas, 38% vokālās (balss skaņa, intonācija un citas skaņas), 55% bezvārdu informācijas. Jo labāk attīstītas ķermeņa valodas iemaņas, jo lielāku skaitu cilvēku iespējams piesaistīt un tiem pareizi pasniegt savu ziņojumu.
Tomēr būtu jāievēro, ka kultūras atšķiras ne tikai ar valodu, bet arī ar neverbālo komunikāciju, kā nezināšana reizēm var novest pie neērtas situācijas.
Komunikācijas nozīme:
• izprast sevi
• izprast partneri, viņa vēlmes un
vajadzības
• dod iespēju mainīt partnera uzvedību -
ietekmēt
• veidot labas attiecības
• pārvaldīt savas emocijas.
Visas evolūcijas gaitā cilvēks ir izmantojis žestus, centies saprast un novērtēt savu līdzcilvēku emocionālo stāvokli pēc ķermeņa, roku un kāju spontānām kustībām. Neverbālos saskarsmes paņēmienus personības attīstības procesā cilvēks apgūst agrāk nekā verbālos. …