Mans zinātniski pētnieciskais darbs psiholoģijā ir neverbālā valoda. Kā jau zināms, ikdienā tiek izmantota gan verbālā (mutiska vai rakstiska sazināšanās, kas ietver sevī prasmi runāt, rakstīt un klausīties), gan neverbālā valoda (sajūtu izteikšana ar kustībām, žestiem, mīmiku, pozu). Saskarsmē ar jaunu paziņu visvairāk tās laikā iespaido ārējais izskats (50%), cilvēka balss intonācija un tonis (38%) un cilvēka teiktais (tikai 7%). Pēc tā var secināt, ka neverbālā valoda ir ļoti svarīga, jo iepazīstoties mēs varam jauno paziņu piesaistīt vai gluži pretēji – atbaidīt. Tāpēc, pēc manām domām, būtu labi, ja mēs katrs spētu sekot līdzi ne tikai cilvēka sejas izteiksmei, bet arī ķermeņa kustībām un spētu izskaidrot to nozīmi.
Man mērķis ir izpētīt, cik daudz par neverbālo valodu zina apkārtējie cilvēki. Tāpēc pētīšu Pāvilostas vidusskolas skolēnus no 9.-12. klasei. Izmantošu dažādas anketas, kurās vairāk uzzināšu, cik daudz skolēnu zina par neverbālo valodu, kā arī, cik daudz par to vajadzētu skolēnus informēt. Skolēniem būs jāuzraksta, cik žestus zina, bet pēc tam būs jau jāatpazīst cilvēka sajūtas pēc ķermeņa kustībām konkrētajā situācijā. Darbu veicot, vispirms iepazinos ar literatūru, vācu skolēnu anketēšanu, novērošanu. Anketēšanas datus apstrādāju diagrammās.
Pēc manām domām, izstrādājot šo pētniecisko darbu, skolēni būs informētāki par otra cilvēka sajūtām un, iespējams, vairāk spēs otram palīdzēt, jo cilvēkiem vieglāk ir melot izmantojot verbālo valodu, taču ar neverbālo valodu melot ir grūtāk, bet tomēr var. Taču, pēc manām domām, ar ķermeni melot var tikai tie, kas labi pārzina šo neverbālo valodu.
Tāpēc viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pētu cilvēku kustības, žestus ir saprast un laikus pamanīt sarunu biedra attieksmi pret mani, kā arī zināt, kā iegūt saruna biedra uzticību un simpātijas, kā noteikt, ka sarunu biedrs melo, kā nemanāmi piesaistīt simpātiska cilvēka uzmanību, kā arī zināt, kā var izvairīties no soda.
Uzskatu, ka darbs noder klašu audzinātājām mācību stundās, jo tas paver iesēju labāk iepazīt skolēnus un saprast viņus.
Darba nozīmīgākais mērķis ir tā praktiskā pielietošana skolēnu psiholoģiskā mikroklimata uzlabošanā, cilvēku iepazīšanā – gaitu, stāju, žestus, balss intonāciju, runasveidu, cilvēkam raksturīgas pozas, kustības un mīmiku, kas dažādos apstākļos un situācijās pauž noteiktu vēstījumu tādējādi spējot noteikt, vai dotā brīdī cilvēkam vajadzīga palīdzība, uzmundrināšana, iepriecināšana u.t.t.
Darbu izstrādāju, izvirzot šādus uzdevumus:
sastādīt darba plānu,
iemācīties patstāvīgi strādāt ar literatūras datiem, veidojot konspektus,
ar aptauju palīdzību noskaidrot Pāvilostas vidusskolas skolēnu zināšanas par neverbālo valodu,
apkopot aptaujas rezultātus un izveidot diagrammas,
izveidot darba aprakstu, pielikumu un darba secinājumu.
Papildināju savas zināšanas strādājot ar datoru, veidojot tabulas un diagrammas.
Darbs sastāv no teorētiskā pamatojuma, praktiskās daļas – skolēnu anketēšanas un
novērošanas rezultātiem.
Darba beigās ir secinājumi, izmantotās literatūras saraksts. Pielikumā ir dotas diagrammas. …
