Katru dienu skolotāji un skolēni kontaktējas savā starpā ar dažādu zīmju un citu paņēmienu palīdzību. Jebkuru mijiedarbību starp cilvēkiem sauc par saskarsmi. Viens no saskarsmes veidiem ir neverbālā komunikācija, t.i. sazināšanās bez vārdu palīdzības. Tā nolūkā tiek izmantoti tādi līdzekļi kā sejas izteiksme, skatiens, žesti, pozas un ķermeņa kustības, balss intonācija u.c. Uzskata, ka apmēram 50% informācijas informācija tiek nodota un saņemta neverbālā ceļā. Tā kā apziņa vāji kontrolē šo komunikācijas ceļu, tajā sniegtā un uztvertā informācija tiek tikai daļēji apzināta vai pilnībā neapzināta. Taču tā lielā mērā ietekmē cilvēka uzvedību, dīvaini, bet attiecībās ar cilvēkiem mēs vispirms reaģējam tieši uz neverbālajiem signāliem. Saskarsme ir viens no galvenajiem personībai pieejamajiem izziņas paņēmieniem, jo katra personība tikai ar saskarsmes palīdzību, atdarinot citus saskarsmes locekļus, iemācās saprast sabiedrību un līdz ar to arī sevi.
Uzskatu, ka, ja skolotājs, pilnveidojot sevi, iemācās kontrolēt un pareizi izmantot neverbālo komunikāciju, var panākt ļoti daudz saistībā ar savstarpējo attiecību un galu galā - disciplīnas uzturēšanu. Šobrīd tieši disciplīna varētu būt lielākā problēma skolās, laikā, kad bērni aktīvāk atsakās būt kāda pakļautībā. Šaubos vai bērni sapratīs, ka tas viss ir viņu labā. Drīzāk vajadzētu iemācīties viņus apmānīt, liekot lietā arī neverbālo komunikāciju. Protams, ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, bet vienmēr jāmēģina tiekties pēc pilnības. Tāpat arī, izprotot bērnu žestus, mīmiku, pozas ir iespējams paredzēt viņu tālāko darbību, nolasīt domas un attiecīgi rīkoties.…
