Latvijā ir vairāk nekā septiņi tūkstoši nevalstisko organizāciju, un katrai no tām ir savs priekšstats par to, kas attiecīgajā nozarē būtu jādara. Taču rīcībpolitika tiek izstrādāta tikai dažās ministrijās. Tieši tāpēc pastiprināta uzmanība jāpievērš nevalstisko organizāciju vēlmei un iespējām iesaistīties valsts pārvaldes procesā, lai panāktu konkrētai sociālai grupai labvēlīgāku lēmumu pieņemšanu. Sabiedriskās organizācijas, valsts pārvalde un sabiedrība nevar darboties atrauti, tādēļ būtiski veicināt sabiedrības un tās pārstāvju – dažādu nevalstisko organizāciju, valsts iestāžu un politiķu – sekmīgāku savstarpējo sadarbību. Sadarbības rezultātā tiek panākta sociālu problēmu risināšana, rodas pārliecība, ka sadarbība starp valsts, privāto un nevalstisko sektoru ir iespējama un valstī notiekošie procesi ir ietekmējami un vadāmi.
Kaut arī līdzdalības politika Latvijā ir tikai attīstībā, mūsu valstī visi priekšnosacījumi tādas demokrātijas attīstībai, kurā sabiedrība tiek iesaistīta politikas veidošanā. Gan normatīvā bāze, gan ministriju darbinieku līdzšinējā pieredze, gan arī organizāciju vēlme līdzdarboties ir labs pamats turpmākajam darbam pastāvīgas sabiedrības iesaistes sistēmas attīstīšanā.…