Nevalstiskās jeb sabiedriskās organizācijas ir organizācijas, kuras veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa. Tās apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, izstrādā kopīgus mērķus, ko sasniegt, ievērojot organizācijas ideoloģiju, kura katrai ir atšķirīga. Nevalstiskās organizācijas (turpmāk tekstā – NVO) varētu raksturot, kā organizācijas, kas sniedz tādus pakalpojumus, ko valsts nespēj pilnībā nodrošināt, bet uzņēmējdarbība no šiem pakalpojumiem negūst nepieciešamo peļņu.
Šī referāta mērķis ir aplūkot nevalstisko organizāciju darbības situāciju Latvijā – lai arī pēdējos gados šo organizāciju skaits ir strauji palielinājies, iedzīvotāju iesaistīšanās nevar uzskatīt par pietiekami aktīvu. Tāpēc svarīgi faktori ir gan pilsoniskās sabiedrības interese, motivācija darboties, Latvijā sastopamo NVO mērķi un raksturojums, kā arī kapacitāte.
s, atbilstoši savām interesēm. Nevalstiskās organizācijas var raksturot kā tiltu starp sabiedrību un valsti, jo tām ir ļoti liela nozīme un ietekme uz procesiem valsts dzīvē. Taču šīs nozīmes un ietekmes spēks ir atkarīgs no sabiedrības vēlmes iesaistīties šajās organizācijās – šādas sabiedriskās aktivitātes liecina par valsts stāvokli, demokrātijas pakāpi..1 Nevalstiskās organizācijas raksturo sociālo vidi, kurā mēs dzīvojam – gan makrovidi, gan mikrovidi. NVO ir viens no faktoriem, uz kuriem balstās demokrātijas līmenis valstī – makrovide, kurā mēs dzīvojam. Toties ir daļa iedzīvotāju, kuri ir iesaistījušies kādā no NVO, līdz ar to šīs organizācijas ietekmē arī viņu mikrovidi.
NVO pārstāv daudz un dažādas jomas, tā ir viena no nozīmīgākajām grupām, kas atspoguļo plašas sabiedrības intereses. Tomēr ne visi ir gatavi iesaistīties šādās organizācijās, tāpēc aktuāls ir jautājums par to, kas motivē un kas kavē pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos un darbošanos nevalstiskajās organizācijās un kāda vispār ir pilsoniskā sabiedrība.…
