Netradicionāli metodiskie paņēmieni fizikas apguvē, pamatojoties uz skolēnu atmiņas tipiem Špoģu vidusskolā

Mūsdienu mācīšanas mērķis nav iekalt zināšanas, bet saprast to, kas tiek mācīts. Katrs skolēns ir individualitāte, tāpēc katrs zināšanas apgūst citādi. Ir skolēni, kuri zināšanas apgūst , ja redz attēlus, zīmē vai apskata grafikus un tabulas; ir arī tādi, kuri uzmanīgi klausās skolotāja stāstījumā, bet citam iespiežas atmiņā rādītie eksperimenti un izstrādātie laboratorijas darbi.
Sākot strādāt pie šī darba mani interesēja, cik ir skolā tādu skolēnu, kuri zināšanas apgūst ar “redzes palīdzību”, „dzirdes palīdzību „ vai „taustes palīdzību” un tādejādi varēšu palīdzēt tiem skolēniem, kuriem ir redzes atmiņa, dzirdes atmiņa, vai sajūtu atmiņa. jo darīšu zināmu skolotājiem , kurā klasē būtu vairāk jāzīmē un jāraksta uz tāfeles; kurās jāstāsta, bet kurās jāuzdod radoši mājas darbi .
Pieredze rāda , ka interese par doto priekšmetu paaugstina skolēnu uzmanību , atvieglo jautājuma izprašanu un palīdz iegūt stabilākas un noturīgākas zināšanas . Izraisīt dziļu interesi visos skolēnos , protams, nav iespējams , tāpēc stundās dažkārt jāizmanto netradicionālas metodes, atslodzei der izstāstīt kādu joku, jo skolēni augstu vērtē skolotāju ar humora izjūtu. Ir svarīgi , lai skolēniem stundā būtu apgūtas stabilas zināšanas, prastu patstāvīgi papildināt šīs zināšanas un pielietot sadzīvē. Tad arī daudziem sākotnējā ieinteresētība var pāraugt par dziļu un noturīgu interesi par fiziku, kā zinātni.
Šajā sakarā labus rezultātus var panākt ar ieinteresētības elementu izmantošanu.…