Cilvēkam ir tiesības izvēlēties sev piemērotu reliģiju un tai atbilstošu dzīves veidu, neskatoties uz apkārtējo attieksmi. Šis princips ir ļoti demokrātisks, tomēr šī reliģijas brīvība radīja arī dažas ļoti nopietnas problēmas. Ja sākotnēji reliģija, izmantojot tai piemītošo spēku, palīdzēja apkarot noziedzību, tad tagad šīs jaunās netradicionālās reliģiskās grupas bieži vien izmanto šo pašu spēku pretējos nolūkos- veicinot antisabiedriskās parādības (kriminālnoziegumus, alkoholismu, pašnāvības, bērnu nogalināšanu u.c.).
Netradicionālās reliģiskās kustības un sektas atsevišķos gadījumos cenšas izveidot pretsabiedriski orientētas personības, nereti iesaistot savā darbībā cilvēkus ar bagātu kriminālo pagātni, indivīdus ar psihes traucējumiem, atkarīgos no toksiskām vielām, narkotikām u.c.
Sektās bieži iesaistās cilvēki, kurus atstumūsi sabiedrība un valsts. Tie, kuri vairs netic ne sabiedrībai, ne valstij, un arī paši sev ne. Tādu cilvēku šobrīd ir diezgan daudz. To veicina augsts bezdarba līmenis un zems dzīves līmenis. Sektās iesaistās ļoti vāji un ietekmējami cilvēki. Bieži tie ir arī gados jauni cilvēki, arī tādi, kuriem trūkst atbalsta un mīlestības ģimenē.
Reliģiju vārdnīcā ir teikts, ka sekta „sākotnēja nozīmē ir grupa, kas apšauba baznīcas doktrīnu un struktūras, parasti radot disidentismu. Plašākā nozīmē, tas ir jebkura reliģiskas minoritātes kustība.”
Sekta- labi organizēta, autoritāra un slēgta reliģiska kopa, kas nošķīrusies no kādas lielākas denominācijas.
Sekta- draudze vai draudžu grupa, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas un kam raksturīga neiecietība pret citādi domājošajiem.
Sekta- ir uzraudzības tipa grupa, kas pastiprinātu uzmanību pievērš savu locekļu reliģiskās dzīves intensitātei.
Sekta- grupa, kas tiecas ar psiholoģiskās destabilizācijas manevru palīdzību panākt savu locekļu beznosacījuma pakļaušanos, kritiskās uztveres iznīcināšanu, atteikšanos no vispārpieņemtajām normām un uzskatiem (ētiskajiem, zinātniskajiem, sabiedriskajiem, un izglītības), tādējādi rodot draudus cilvēktiesībām, veselībai, izglītībai, demokrātiskajām institūcijām. Šīs grupas maskējas ar reliģiskās, filozofiskas vai terapeitiskas dabas nostādnēm un principiem, cenšoties noslēpt tiekšanos pēc varas, savu piekritēju ekspluatācijas un varas par tiem.
Sektantisms- reliģisku sektu norobežotība no oficiālās baznīcas; piederība pie sektas.
Sektantisms- noslēgšanās mazās cilvēku grupās ar vienādiem uzskatiem; uzskatu ierobežotība.
Sektants- sektas loceklis.…
