I E V A D S.
Mainoties valsts sociāli ekonomiskajai iekārtai, tiek lauzti iepriekšējie stereotipi, notiek iepriekšējo, jau stabilām kļuvušo vērtību maiņa, tādēļ aktuāla kļūst intelektuālas, emocionāli līdzsvarotas, radošas jaunās paaudzes audzināšanas problēma. Pašreizējie bērni un pusaudži sava mūža apzinīgo daļu ir pavadījuši jau neatkarīgajā Latvijā, bet viņu vecāku un skolotāju personības izaugsme notikusi sociālistiskās skolas ietekmē. Vēsturiskie notikumi, kā Pirmais un Otrais pasaules karš, savstarpēji naidīgas okupācijas un visbeidzot neatkarības atjaunošana Latvijā, ir atstājuši ietekmi uz nācijas,Latvijas tautas kopējo psiholoģisko noskaņojumu un arī uz katru cilvēku atsevišķi. Neatkarības atgūšana,kuru daudzi ilgi gaidīja,radīja politiski ekonomiskas problēmas,kurām cilvēki nebija psiholoģiski gatavi.
Vajadzība pēc drošības,piederības,mīlestības un uzmanības ir katra cilvēka nepieciešamība.
Pusaudžu gadi un agrā jaunība ir laiks, kad vislabāk tiek uztvertas,ievērotas un apzinātas pretrunas sabiedrībā un personīgajā dzīvē.Ģimene ir viens no svarīgākajiem faktoriem,kas nosaka jaunās personības izaugsmi.Vēl aizvien vadošais saskarsmes stils ir skolotāja pārākuma un ietekmes demonstrēšana,kas rada saskarsmes problēmas,kuru sekas var būt neprognozējamas.
Arī skolēnu garīgajai un fiziskajai veselībai skolas ikdienā netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība.Vidusskolēnu ietekmē sadzīves,ekonomiskās,saskarsmes un citas ārējās problēmas,kā arī iekšējās – fiziskā labsajūta,pārdzīvojumi,paradumi,vērtības un daudzi citi.Īpaši uzsveramas ir pašizteikšanās,pašapliecināšanās un drošības vajadzību neapmierināšana skolā un ģimenē.
Cilvēks ir domātājs subjekts,gribētāja un vērtētāja persona,kas ne tikai eksistē,bet arī apzinās un grib attaisnot savu pastāvēšanu,pildot to ar vērtīgu saturu un darbību,tāpēc svarīgi pašam apzināties un izprast savas iespējas šajā pasaulē.Lai sekmīgi sevi realizētu dzīvē,nepietiek ar vērtību izvēli,mērķa apzināšanos,nepieciešama arī gribas līdzdalība tā īstenošanā.Svarīgs faktors ir arī personības morālā stingrība.Indivīdam,kuram piemīt atbildības izjūta,piemīt arī spēja maksimāli veltīt spēkus un enerģiju mērķa sasniegšanai.Bezatbildīgiem cilvēkiem šī īpašība parasti nepiemīt.Attīstīt gribu un veidot personības gribas īpašības iespējams,regulāri,ik-dienā,pie tā piedomājot,kā arī motīvu cīņas brīžos,kad saduras ”vajag” un ”negribu”,”gribas” un ”nedrīkst”,”būt”vai ”nebūt”,izsverot,analīzējot un pieņemot pareizo lēmumu,atbilstošu situācijai.
Mūsu dzīves uzdevums ir,cik vien tas iespējams,attīstīt un izveidot savas līdz ar dzimšanu
dotās”dāvanas”.Ja jaunietis izprot savas dzīves mērķi un uzdevumus,ja viņam piemīt ticība pa-šam sev un arī apkārtējiem cilvēkiem,arī apziņa par to, ka pastāv augstākas gara vērtības,tādas kā patiesība,taisnība,skaistums,tikumība,tas viss kopumā dod spēku un vēlēšanos darboties,tiek-ties arvien uz priekšu,uz augstākiem ideāliem.Katras personības vērtībsistēmas veidošanās ir at-karīga no dažādiem faktoriem – iedzimtības,sociālajiem apstākļiem un vides.Izdzīvošana diktē savus noteikumus,kaut gan dažkārt tie nav ne cēli,ne tikumiski.Katram no mums piemīt sava in-dividuālā vērtīborientācija.Svarīga ir individuālā attieksme pret izmaiņām,kuras šobrīd notiek visā sabiedrībā.Viss ir katra paša rokās,ja ir ticība saviem spēkiem.
Izglītības uzdevums ir celt cilvēku labklājību,veicinot viņu mācīšanos.Skolēnu pieeja mācību procesam ir atšķirīga,tāpēc viens no visgrūtākajiem skolotāja uzdevumiem ir apmierināt katra klasē esošā skolēna vajadzības.Izglītības darbiniekiem jāattīsta izpratne par atšķirīgiem mā-cīšanas stiliem un jāpielāgo mācību vide tā,lai katrs bērns tajā varētu labi justies.
MĀCĪBU STUNDA MŪSDIENU SKOLĀ.
Mācīšanas stils var būt tradicionāls,demokrātisks,autoritārs u.c.Tradicionālajā stilā galve-najā vietā ir skolotāja darbība un apgūstamā mācību viela,demokrātiskais stils orientēts uz skolē-na patstāvīgās darbības veicināšanu,autoritārais – uz skolēnu paklausību un izpildīgumu.Iespēja-mas arī dažādu mācīšanas stilu kombinācijas.
…
