Kursa darbs tiek izstrādāts mācību priekšmetā “Dārzeņkopība”.
Darbam nav nekāda saistība ar citiem studiju priekšmetu kursa darbiem.
Atverot robežas starptautiskajai tirdzniecībai, Latvijā ierastajām lauksaimniecības nozarēm kļūst aizvien grūtāk sacensties ar pievedumu no valstīm, kur dabas apstākļi vai saprātīgs valdības atbalsts sekmē graudu, kartupeļu, gaļas un piena produktu ražošanu. Meklējot jaunus ceļus uz pārticību, tālredzīgākie saimnieki domā gan par piemirsto linu un kaņepju lauku atjaunošanu, gan par piemājas augļu, ogu, ārstniecisko un garšaugu stādījumu izvēršanu, gan par pavisam neredzētu kultūru un dzīvnieku audzēšanu.
Šitakē sēnes ir viena no Latvijā netradicionālām, bet pasaulē, īpaši Āzijā un Amerikā, plaši pazīstamām lauksaimniecības kultūrām. Pie mums tās ieradās pirms nepilniem 13 gadiem. Šitakē vārds aizgūts no japāņu valodas.
Sadarbojoties dažiem uzņēmīgiem lauksaimniekiem ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes zinātniekiem, pateicoties ārzemju tautiešu padomam, privātu investoru ieguldījumam un arī Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstam, ir pierādīts, ka šitakē var sekmīgi ražot arī Latvijas zemnieku saimniecībās, izmantojot viegli pieejamas vietējās izejvielas.
Vissenāk datētie pieraksti par šitakē sēnēm Japānas dokumentos ir atrodami 199. gadā pēc Kristus. Vēsturiskajā pierakstā ir minēts, ka imperatoram Čuai šitakē sēnes ir piegādājuši Honsju salas iedzīvotāji. Šitakē ir japāņu nosaukums, kas cēlies no vārda “shii”, kas apzīmē vienu no koku sugām (tuva ozolam), uz kuras dabā aug šīs sēnes, un “take”- sēne japāņu valodā. Senajos laikos šitakē sēņu ēšana bija tikai imperatora ģimenes un samuraju privilēģija.
Šitakē sēņu kultivēšana ir sākta Ķīnā Sunu dinastijas (960 – 1127. g.) laikā. Ķīnā šī sēne saucas “Shian-gu” vai “Hoang-mo”. Kā šitakē iniciatoru Ķīnā min Vu San Kvangu. Viņš dzīvoja Čekiangas provinces Lung-Šir ciematā. Vu atklāja, ka, iecērtotrobus kluču mizā, uz kura ir izveidojusies sēne, no šī kluča var iegūt labu sēņu ražu.
Minu dinastijas laikā (1368 – 1644) šitakē sēnes izmantoja ne tikai pārtikā, bet arī medicīnā. Starp 1500. un 1600. gadu no Ķīnas zemniekiem šitakē sēņu kultivēšanu pārņēma Japāna, kurā līdz tam izmantoja savvaļā salasītās sēnes. Kopš tā laika Japāna ir vadošā valsts uz baļķīšiem audzēto šitakē sēņu tehnoloģiju pilnveidošanā.
Agrīnajās kultivēšanas metodēs jaunu kluču inficēšana notika ar sporu palīdzību. Arī savvaļā sēnes izplatās ar sporām. Sākotnēji sēņu audzētāji klučus ar nobriedušiem augļķermeņiem novietoja blakus jaunajiem klučiem ar iecirtumiem mizā, paļaujoties uz to, ka no vecajām sēnēm inficēsies jaunie kluči.…
