Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēku organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un orgānu sistēmu darbību. Tā nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu realizēt saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajiem apstākļiem. Nervu sistēmas darbība ir sajūtu, atmiņas, valodas un domāšanas pamatā, tas ir, tādu psihisku procesu pamatā, ar kuru palīdzību cilvēks var ne tikai izzināt apkārtējo vidi, bet arī to aktīvi pārveidot. Nervu sistēmu veido nervaudi un to pamatvienība ir nervu šūna.“ Kopīgo nervu sistēmu iedala somatiskajā nervu sistēmā (inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus) un veģetatīvajā nervu sistēmā (inervē iekšējos orgānus) ”*.Tās ir savstarpēji saistītas un ietekmē viena otru.
Nervu sistēmai ir 2 daļas: centrālā (CNS) un perifērā. CNS ietilpst galvas smadzenes un muguras smadzenes, savukārt perifērajā – 12 pāri galvas smadzeņu nervu un 31 pāris muguras smadzeņu nervu.
Morfoloģiski nervu sistēmu veido nervu audi. Šūnu ķermeņi veido t.s. pelēko vielu, bet izaugumi – balto vielu. Izšķir 3 nervu šūnu tipus: jušanas, kustības un asociatīvās.
Nervu sistēmas darbības pamatā ir reflekss – organisma atbildes reakcija uz kairinājumu.
Nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, kā arī nervu slimības pēta medicīnas nozare neiroloģija.
Bieži vien, cilvēki domā, ja kādam ir slimi nervi, tātad viņš ir garīgi nelīdzsvarots. Tā, tas nav. Piemēram, galvas smadzeņu satricinājums arī ir nervu sistēmas slimība, bet dēļ tā nekļūst traks. Nervu sistēmas slimības nenosaka garīgo nelīdzsvarotību. Protams, ir slimības, kuru viena no parādībām ir nervozitāte, bet tas nav tas pats, kas garīgā nelīdzsvarotība. Nervu sistēmas slimības ir saistītas ar pašiem nerviem, smadzenēm, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumiem, nevis ar psihi. …
