1. Uzbūve atbilts funkcijām. Kādā veidā neironu uzbūve atbilst tā funkcijām?
Neironi ir šūnas, kuru lielums un forma var būt dažāda, bet tām vienmēr ir trīs daļas – dendrīti, aksons un šūnas ķermenis. Kustību neironu dendrīti ir īsi izaugumi, kuri no citiem neironiem saņem informāciju un pārvada signālus uz organisma šūnām. Aksons turpretim ir garš izaugums, kas vada nervu impulsus prom no organisma šūnām. Šūnas ķermenī atrodas kodols un citas šūnas organellas. Viena no galvenajām šūnas ķermeņa funkcijām ir neirotransmisīvo vielu veidošana. Šīs vielas uzkrājas sekretorajos pūslīšos aksona galā. Neirotransmisīvās vielas ietekmē blakusesošo šūnu uzbudinātību.
Visus garos aksonus sauc par nervu šķiedrām. Garie aksoni ir pārklāti ar baltu mielīna apvalku. Tas veidots no cieši savītu neiroglijas šūnu membrānām. Neiroglijas šūnas, kas atrodas perifērās nervu sistēmas rajonā, sauc par neirolemmocītiem jeb Švāna šūnām. Mielīna apvalkā ir spraugas – tā sauktās Ranvje iežmaugas. CNS ir cita veida neiroglijas šūnas, kas pilda līdzīgas funkcijas.
Neironus var klasificēt pēc to funkcijām un formas. Kustību jeb motorie neironi vada informāciju no CNS uz muskuļu šķiedrām vai dziedzeriem. Kustību neironi ir multiporāli, jo tiem ir daudz dendrītu un tikai viens aksons. Tā kā kustību neironi izraisa muskuļu vai dziedzeru reakciju, tad saka, ka tie tos inervē.
Jušanas jeb sensorie neironi vada informāciju no receptoriem uz CNS. Reizēm jušanas neironu gali paši ir pārvērtušies par receptoriem. Gandrīz visi jušanas neironi ir unipolāri. No šūnas ķermeņa atejošais izaugums zarojas divās daļās. Viena daļa sasniedz perifēriju, bet otra – CNS. Tā kā abi izaugumi ir gari, klāti ar mielīna apvalku un vada nervu impulsus. Tos var saukt par aksoniem.…