Nervu sistēma

Nervaudi – ļoti specializēti audi, kas veido nervu sistēmu, kura organismā saskaņo visu audu un orgānu darbību. Nervaudu galvenā funkcionālā un uzbūves vienība ir nervu šūnas (neironi). Tās ietvertas neiroglijā, kas veido apmēram 40% smadzeņu tilpuma. Neiroglijas šūnas ir 3 – 4 reizes mazākas nekā nervu šūnas. Neiroglija aizsargā nervu šūnas, nodrošina nervaudu vielmaiņu, ir barjera starp nervu šūnām, asinīm un smadzeņu šķidrumu, veido nervu šūnu izaugumu – neirītu un dendrītu apvalkus, kā arī veic fagocitozes funkciju. Organismam novecojot, nervu šūnu skaits CNS samazinās, bet neirogliju šūnu skaits palielinās, jo tās saglabā spēju dalīties.
Nervu sistēma – apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; tā nosaka organisma vienotību un realizē tā saistību ar ārējo vidi – pielāgošanos ārējās vides mainīgajiem apstākļiem. Kopīgo nervu sistēmu iedala somatiskajā nervu sistēmā (inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus) un veģetatīvajā nervu sistēmā (inervē iekšējo orgānus). Tās ir savstarpēji saistītas un ietekmē viena otru. Nervu sistēmai ir 2 daļas: centrālā (CNS) un perifēriskā. CNS veido galvas smadzenes un muguras smadzenes, bet perifērisko – 12 pāri galvas smadzeņu nervu un 31 pāris muguras smadzeņu nervu. Ar centrālo dalu saistīta augstākā nervu darbība. Morfoloģiski nervu sistēmu veido nervaudi. Šūnu ķermeņi veido t.s. pelēko vielu, bet izaugumu – balto vielu. Nervu šūnas nepāriet cita citā, bet savstarpēji kontaktējas (saskaras) t.s. sinapsēs. Izšķir 3 nervu šūnu tipus: jušanas, kustību un asociatīvās.…