Nerūsējošais tērauds zobu protēžu tehnikā

Nerūsējošais tērauds ir dzelzs, oglekļa un hroma sakausējums, kas kristalizācijas procesā ieguvis vienveidīgu struktūru, kā arī tam piemīt augstas pretkorozijas īpašības dažādās agresīvās vidēs. Papildus metālu – niķeļa, titāna, molibdēna, niobija u.c., piejaukums uzlabo tērauda sakausējuma pretkorozijas un tehnoloģiskās īpašības, kas paplašina minēto sakausējumu izmantošanas iespējas, tai skaitā arī zobu protētikā.
Par nerūsējošā tērauda nevēlamajiem piemaisījumiem tiek uzskatīts sērs un fosfors, kas padara sakausējumu neizturīgu pret zemu vai augstu temperatūru. Pieļaujamais sēra vai fosfora piemaisījums sakausējumā nedrīkst pārsniegt 0,02%.
Visu nerūsējošo tēraudu leģētais pamatelements ir hroms. Hroms tērauda sakausējumam piešķir pretkorozijas īpašības, paaugstina sakausējuma cietību, izturību, samazina elastību un trauslumu. Turklāt hroms izšķīdina slāpekli un nodrošina tā nepieciešamo daudzumu sakausējuma sastāvā. Lai tērauda sakausējums būtu pietiekami izturīgs pret koroziju, hromam jābūt vismaz 12% no sakausējuma sastāva.
Niķelis nerūsējošā tērauda sastāvā paaugstina elastību, kaļamību, stingrību, pretestību, kā arī uzlabo antikorozijas īpašības.
Nerūsējošajam tēraudam sīkgraudainību piešķir tā sastāvā esošais titāns. Turklāt tas arī samazina trauslumu un paaugstina antikorozijas īpašības.
Silīcijs nerūsējošā tērauda sakausējumiem piešķir viendabīgu struktūru, uzlabo lejemības īpašības, paaugstina stingrību un elastību, bet to sastāvā esošais mangāns paaugstina sakausējumu izturību un cietību, samazina elastību, absorbējošās īpašības un kušanas temperatūru.…