Secinājumi
Krīzes apstākļos, kad komercbanku darbība ir apdraudēta, īpaši tāpēc, ka daudzās bankās tika kļūdaini novērtēts riska līmenis, ir būtiski izplānot nākamās darbības, kas tiks viektas pasliktinoties situācijai, nevis konkrētā riska iestāšanās brīdī nepārdomāti pieņemt lēmumu, kas var apdraudēt banku likteni.
Mans mērķis bija analizēt un aplūkot tieši nerezidentu noguldījumus, jo tie ir ļoti būtiski banku darbībā, it sevišķi šajos apstākļos, kad samazinās klientu uzticība bankām. Nerezidentu noguldījumi pēc būtības nav kaut kas slikts, gluži pretēji tie attīsta valsts ekonomiku un banku biznesu, taču bankām iepriekš ir jāveido normāla bilance, lai nerezidentu noguldījumi netiktu finansēti ilgtermiņa mērķiem, jo lielākā daļa nerezidentu noguldījumu ir tieši pieprasījuma un īstermiņa noguldījumi un to aizplūšanas gadījumā, bankai var iestāties bankrots, tāpēc tika izanalizēti atsevišķu banku noguldījumu un kredītu salīdzinājums.
Noguldījumu un kredītu analīzes rezultāti par 5 bankām norāda uz to, ka 4 bankās lieli kredītu apjomi tiek izsniegti ilgtermiņā, savukārt noguldījumi tiek piesaistīti īstermiņā jeb līdz 1 gadam. Tikai 1 bankā - Tirdzniecības bankā, kura darbojas uz nerezidentu noguldījumiem, tos finansējot īstermiņa mērķiem un bankas darbības attīstībai, kas kalpo kā labs piemērs, kam var sekot pārējās bankas. Savukārt kā slikts piemērs kalpo Parex banka, kurai 2007. gadā 70 % veidoja ilgtermiņa kredīti un lieli nerezidentu noguldījumi jeb 65 % no noguldītājiem.
Komercbanku stabilitāte Latvijā ir apdraudēta, kas saistāms ar neapdomīgu riska politikas īstenošanu un pārvaldību pašās bankās, kā rezultātā pasliktinoties ārējiem apstākļiem, tām draud bankrota risks.
…