Mēs izvēlējāmies savu zinātniski pētniecisko darbu rakstīt par neredzīgiem/vājredzīgiem cilvēkiem Latvijā tāpēc, ka, mūsuprāt, Latvijā par šo problēmu netiek runāts pietiekami daudz; daudzi cilvēki nezina, kā izturēties un palīdzēt šādiem cilvēkiem. Dažreiz mēs nemaz nenojaušam, ka arī starp mums ir šie cilvēki un ka viņiem nepieciešama palīdzība. Mums dīvaini un nesaprotami liekas, ka daudzi cilvēki, pat redzot neredzīgu cilvēku, kuram nepieciešama palīdzība, pilnīgi ignorē vai pat pasmejas par šo cilvēku. Liekas, ka cilvēkiem ir vienalga, kas notiek ar citiem. Arī Latvijā pastāv šāda problēma.
Lai gan Latvijas Ceļu satiksmes noteikumu 113.punktā melns uz balta rakstīts: "Jebkurā gadījumā (arī ārpus gājēju pārejām) vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi," tas bieži netiek ievērots. Šā gada 8.janvāra ziņās ir raksts par kādu eksperimentu, kurā neredzīgs puisis mēģināja pāriet Mucenieku ielu, signalizējot ar balto spieķi. Rezultāts bija šāds – piecpadsmit minūšu laikā neapstājās neviena automašīna, savukārt, bija iespēja vērot autovadītāju sejas – vienaldzīgas, apstulbušas, dusmīgas, smejošas, nicīgas. Mareks Strauts (jaunais cilvēks, kurš mēģināja pāriet ielu) stāsta, ka, ejot uz darbu, viņam jāšķērso iela, bet tas ir bīstami, jo vienīgais viņa orientieris ir skaņa.[15] Ir skaidrs, ka šis nav vienīgais šāds gadījums un ka Latvijā pret neredzīgiem cilvēkiem nav pietiekamas cieņas.
Mēs savā darbā pārsvarā izmantojām informāciju no interneta, jo grāmatu par šo tēmu ir ļoti maz un tajās apskatītā informācija bieži neatbilda mūsu interesēm, savukārt, internetā atrodamā informācija ir ļoti plaša un interesanta.
Savu darbu mēs sākām ar informāciju par to, kas īsti ir neredzība/vājredzība, tālāk aprakstījām tās galvenos cēloņus. Mūsuprāt, svarīgākā nodaļa mūsu darbā ir: „Kā palīdzēt neredzīgam/vājredzīgam cilvēkam,” jo tas būtu jāzina un jāprot katram cilvēkam; nekad jau nevar zināt, kad pienāks brīdis, kad tas būs nepieciešams. Tālāk seko organizāciju, mācību iestāžu un dažādu neredzīgo palīglīdzekļu uzskaitījums un apraksts. Ļoti nozīmīgs mūsu darbā ir veiktais pētījums – aptauja dažādu vecumu un dzimumu cilvēku vidū par neredzīgo cilvēku problēmām un attieksmi pret viņiem.
Literatūras apskats
1. Kas ir neredzība/ vājredzība.
Aklums. Vārds, kuru dzirdot, pārskrien šermuļi. (Īstenībā latviešu valodā lietot vārdu „akls” ir nepieklājīgi, taču neviens cits apzīmējums neļauj tik pilnīgi apjaust šo briesmīgo nelaimi. - autoru piezīme). Nelaime, kuru ļoti bieži nevar pat prognozēt. Zaudēt redzi ir tik vienkārši - slimībās, īpaši cukura diabēta, arī, nelaimes gadījumā vai pat, iedzerot nekvalitatīvu alkoholu. Bet ir bērni, kuri jau piedzimst neredzīgi. Viņi pasauli var iepazīt vienīgi ar tausti, sev atklājot tikai pieejamo priekšmetu apveidus. Bezkrāsainus, bez priekšstata par kopējo ainavu. Latvijā ir aptuveni 7000 redzes invalīdu, Neredzīgo biedrībā no viņiem iestājušies apmēram 4500. [10] …
