Nepilngadīgo psiholoģiskais raksturojums.
Runājot par personības attīstību aplūkojamās tēmas ietvaros, pareizāk gan būtu lietot jēdzienu “pusaudzis”, nevis “nepilngadīgais”, jo “..cilvēka personība, protams, neattīstās lēcienveidīgi. Būtu absurdi domāt, ka pilngadības statusa iegūšanas brīdī pēkšņi mainās personas individuālās raktura, intelekta un emocionālās īpašības. Tupretī “pusaudža” jēdziens nav aprobežots ar konkrēta laika brīža ievērošanu. Par pusaudzi katrā konkrētā gadījumā var runāt dažādos vecumos, sākot ar aptuveni 11-12 gadu vecumu un beidzot ar 15-16 vai pat 18-19 gadu vecumu “1.
Pusaudžu vecums ir neatņemams dzīves periods, to piedzīvo ikviens, un tas ir saistīts ar pārmaiņām visā organismā (ne tikai fizioloģiskajām, bet arī psiholoģiskajām), trauksaminām sajūtām, dažādām, katram individuālām niansēm un nepārtrauktu izziņas interesi.
Būtiski, ka problēmas, kas saistītas ar pusaudžu vecuma (pubertātes periods) fizioloģiskajām un psiholoģiskajām izmaiņām, vairāk tomēr skar tieši vīriešu dzimumu. Kāpēc? Satraukumu rada statistikas rādītāji un dažādu oficiālo pētījumu rezultāti – šajā vecumā zēni, ir vidēji trīs reizes vairāk pakļauti dažādiem negatīviem momentiem nekā meitenes. Tā, piemēram, mirstība (pašnāvības gadījumu skaits, mirstība no slepkavībām un transporta negadījumiem), iesaistīšanās noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, narkotisko vielu lietošana, inficēšanās ar seksuāli transmisīvajām slimībām, tai skaitā ar HIV infekciju, starp zēniem ir trīs reizes lielāka nekā starp meitenēm.
Pusaudži bezgala viegli ļaujas modei un grupu psihozēm. Viņiem patīk mākslas veidi, kas darbojas uz instinktu nevis uz jūtām un emocijām (attīstībā atpaliek labā smadzeņu puslode).
…