Ievads
Katras tiesiskas valsts pamatā ir cilvēktiesību, neierobežotas pamatbrīvības un līdzsvarotas kārtības nodrošināšana. Mūsu valsts konstitucionālajā likumā – Satversmē ir ietverti panti, kas nosaka, kādas ikvienam ir tiesības – gan cilvēktiesību jomā, gan tiesības uz dzīvību, brīvību un šīs tiesības aizsargā likums. Latvijā šīs tiesības tiek nodrošinātas ar tādiem normatīvajiem aktiem, kā Krimināllikums, Civillikums, Administratīvā procesa likums u.c. Tā persona, kura ir aizskārusi cita tiesības, saskaņā ar mūsu likumdošanu, tiek saukta pie atbildības un ar tiesas spriedumu tiesāta. Ir gadījumi, kad procesa dalībniekiem krimināllietā, civillietā vai administratīvajā lietā mēdz būt ar psihiskiem traucējumiem, līdz ar to, taisnīga sprieduma taisīšanā svarīgu jautājumu noskaidrošanā liela nozīme ir tiesu psihiatrijai, kā nozarei, kas nodarbojas ar to jautājumu risināšanu, kas ir nozīmīgi tiesvedībā un lietas izskatīšanā. Psihiatrija kā zinātne, ir mācība par cilvēka rakstura traucējamiem un psihiskām slimībām, to etioloģiju (slimības cēloņus), patoģenēzi (slimības cēloņu izcelsmi), fenomenoloģiju (slimību izpausmi), kā arī nosaka diagnozi (izstrādā slimību klasifikāciju), izstrādā ārstēšanas paņēmienus un līdzekļus, kas palīdz izsargāties no saslimšanas (profilaksi). Savukārt, psihiatrijas nozare, kas pēta personas dažādu garīgo rakstura traucējumus, sakarā art tiesu medicīnisko ekspertīzi, psihisko slimību tiesisko stāvokli kā arī izstrādā kritērijus par pieskaitāmību un rīcībspēju, ir tiesu psihiatrija. Tiesu psihiatrija pēta psihiskos traucējumus, konkrētus gadījumus un uzdevumus, kuri tiek risināti tiesvedības gaitā gan krimināllietās, gan civillietās, gan administratīvajās lietās. Uz tiesu psihiatra atzinuma pamata, kas tiek vērtēts kopā ar pārējiem pierādījumiem lietā, tiesa saskaņo ar kriminālprocesa, administratīvā procesa vai civilprocesa normām, pieņem nolēmumus (lēmumus vai spriedumus), saskaņo ar Latvijas kriminālprocesa kodeksu, vai pastāv iespēja veikt tiesu psihiatrisko ekspertīzi ne tikai tiesas izmeklēšanas laikā, bet arī pirms tās, un, kas saistīti ar psihiski slimo personu aizsardzību un reintegrāciju sabiedrībā (iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē, piemēram, pēc cietumsoda, trimdas utml.). Ja klīniskās psihiatrijas nozīme ir konstatēt psihiskas izcelsmes traucējumus un to cēloņus ikdienā, tad tiesu psihiatrija pēta personas dažādus garīga rakstura traucējumus, psihiski slimo tiesisko stāvokli, kā arī izstrādā medicīniskos kritērijus par pieskaitāmību un rīcībspēju.
…
