Kas ir vadītājs? Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā tiek skaidrots, ka vadītājs ir „cilvēks, kas organizē un vada kādu pasākumu, kolektīva vai iestādes darbu u.c. un ir atbildīgs par attiecīgā procesa norisi un sekām.”
Pauls Dāle savā grāmatā “Vērojumi un pārdomas “ raksta : ”Par dzīves valdnieku un meistaru var kļūt ikviens, kam piemīt gribas stiprums, gara spēks, drosme, neatlaidība, ikviens, kas dzīvi neapsūdz un nenolād, bet apliecina un svētī to , dara to bagātāku, skaistāku, ikviens, kas cīnās un kuram dzīve galvā liek uzvaras vainagu, ko svētījis pats Dievs.”
Ķīniešu gudrības skolotājs Laotse jau 500 g.p.m.ē. rakstīja, ka “labākais vadītājs ir tas, kas palīdz cilvēkiem tā, ka tiem visbeidzot viņš nav vajadzīgs. Nākošais ir tas, ko tie mīl un apbrīno. Pēc tam tas, ko baidās. Sliktākais ir tas, kas ļaujas no ļaudīm tikts raustīts šurp turp. Kur nav uzticības, cilvēki nesaka daudz, bet pateiktais ir no svara. Kad viņš savu darbu ir beidzis, ļaudis saka –tas notika pats no sevis.”
O. S. Mardens savukārt par vadītājiem ir rakstījis : “Kas vēlas vadošu vietu, tam jābūt spējīgam organizēt un nolikt cilvēkus īstā vietā. Viņam jāprot lasīt cilvēkos kā vaļējā grāmatā un bez tam tūlīt jāzina, kādam darbam viens vai otrs ir piemērots, ko viņš vērts un kur to likt. Dažiem cilvēkiem citus vadīt un rīkot ir tik dabīgi un viegli kā elpot. Viņu personībā ir kaut kas valdzinošs, kam citi padodas. Tie ir dzimuši vadītāji. Dzimušam vadītājam nav nemaz jāmudina padotie: tie visur paši tam seko.”
Vadītājs –autoritāte, citiem, paraugs, personība, pats sev darba devējs un ņēmējs, radoša individualitāte... Lai būtu pozitīvs vadītājs, ir nepieciešams tik daudz un reizē tik maz. Spēja būt vienlaicīgi sev pašam un citu nospraustam tēlam– vadītāja izveidots, sabiedrībā pieņemts stereotips. Tā ir prasme, ko jāprot apvienot un vienlaicīgi atdalīt– prast darbu nejaukt ar ikdienu, būt vienkāršam un tajā pašā laika nezaudēt respektu... Vadītājs –tas ir sarežģīti...…