Secinājumi un priekšlikumi
Mēģinājumi izstrādāt nepārvaramas varas definīciju nav noveduši pie vispāratzīta rezultāta Eiropas vai pasaules mērogā, tomēr pašlaik par autoritatīvāko var uzskatīt Tiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) 1994.gada Starptautisko komerclīgumu principos ietverto formulējumu.
Nav vainagojušies panākumiem mēģinājumi sastādīt pēc iespējas pilnīgu sarakstu, kādi apstākļi var būt nepārvarama vara. Ārvalstīs un Latvijā slēgtos līgumos parasti tiek doti neizsmeļoši uzskaitījumi (beidzas ar u.tml.), kuros norāda arī valsts varas aktus, varas iestāžu darbību, streikus, lokautus, kara darbību u.c. Tomēr šādi apstākļi var būt un var arī nebūt nepārvarama vara. Svarīga ir konkrētā situācija, līguma saistības raksturs, vieta, līguma noslēgšanas brīdī saprātīgi paredzamais. Risinot jautājumu par līguma pušu tiesībām atkāpties no termiņā neizpildīta līguma, ir svarīgi ieviest līguma pārkāpumu dalījumu būtiskos un nebūtiskos, jo formulējums "nepārvarama vara" nav precīzs un tā izmantošana kā vienīgo vispārējo pamatojumu līguma neizpildei var būt apgrūtinoši. Formulējums "nepārvarama vara" ir pierasts daudzās valstīs un to būs grūti izskaust, taču tas nav precīzs. 21. gadsimtā ir radīta tāda tehnika un resursi, ka ir iespējams (kaut arī dārgi) pārvarēt plūdus, ugunsgrēkus, nogruvumus; burtiskā nozīmē nav nepārvarami arī streiki, valsts iestāžu rīkojumi. Tāpēc dažos tiesību unifikācijas projektos šāds termins ir aizstāts ar "izpildīšanas šķēršļi". Turpretim piedāvātais formulējums ietver arī tādus šķēršļus, kuriem nepiemīt ārkārtējs un vispār neparedzams spēks.
Civillikuma 1773.pantā nejaušs notikums it kā pretstatīts nepārvaramai varai. Jāatzīmē, ka nepārvarama vara arī tiek konstatēta kā iepriekš neparedzams, tātad nejaušs notikums, tikai ar sevišķi lielu iedarbību, spēku. Tāpēc nepārvaramas varas apstākļi ietilpst lielākā kategorijā – nejauši šķēršļi. Taču svarīgi to nošķirt no citām nejaušībām tāpēc, ka likums dažos gadījumos juridisku nozīmi piešķir tikai nepārvaramai varai.
Jautājums par netiešu zaudējumu nošķiršanu no nejaušajiem praksē ir radījis lielas grūtības, kuru dēļ citu valstu likumos, kā arī jau minētajos tiesību unifikācijas aktos ir ietverti papildinoši noteikumi. Attiecīgi arī Latvijā ir risināmi jautājumi par 1) zaudējumu paredzamību un 2) zaudējumu attālinātību no prettiesiskās rīcības.
…