Par valdniekiem un pietāti
Plašākas pasaules acīm Nepāla pavērās tikai 20. gadsimta 50. gados – no rietumu redzesleņķa vērtējot, kā saimnieciski ļoti atpalikusi zeme ar tumšiem ļautiņiem. Taču pirmās ziņas par valsti tagadējās Nepālas teritorijā sniedzas jau līdz 9. gs. pirms mūsu ēras. Valdnieku dinastiju secību un katras nopelnus uzklausiet no vietējo gidu mutes – tad, iespējams, valsts vēsturi izpratīsiet un kaut kas prātā aizķersies! Pašreiz valdošās Šahu dinastijas aizsācējiem pieder Nepālas apvienošanas nopelns, un par to karali, kura darbību mūsdienās gan reglamentē konstitūcija, joprojām ļoti mīl.
Tāpēc tikpat dzīva kā citas neskaitāmās tradīcijas Nepālā ir cieņa pret dievu vietnieku zemes virsū. Valdnieka kronis ir greznots ar smaragdiem, briljantiem un pērlēm, tā šlepi tradicionāli veido paradīzes putna astes spalvu pušķis. Pilsētu laukumos un ielu krustojumos stāv bronzas karalis ar visu kroni un tā „astes pušķi”, arī kaltu bronzā, viņš tiek rotāts ziediem, tāpat kā vietējie dievi. Tiesa, pašu karaļnamu pēdējos gadus satricina iekšējas drāmas – un ļoti ticams, ka tām par iemeslu ir tieši atkāpšanās no tradīcijām jeb postošās rietumu ietekmes. 2001. gada jūnijā kroņprincis Dipendra strīda karstumā nošāva visus tuviniekus – tēvu karali ieskaitot, jo vecāki jauneklim uzspieda negribētas laulības... (Zēnam, redz, bija aizmirsies, ka īstam hinduistam arī 30 gadu vecumā šajā ziņā ir maza teikšana.) Viņa brālēns Parass, nākamais karaļdēls, savukārt izcēlies ar neaustrumnieciski vētrainu alkohola lietošanu (kad viņa auto sabrauca ļoti populāru nepāliešu dziedātāju, sašuta visa pret monarhiem iecietīgā tauta!). Taču kroņprincis ir labojies – apprecināts, kļuvis par tēti un kopš pērnās vasaras esot atkal rādams plašākai publikai...
Ar šīm un varbūt arī citām zināšanām, ko par karalisko ģimeni var pasmelties ārzemju medijos, gan labāk neplātieties – nepālieši, lai cik viesmīlīgi būdami, tādu aprunāšanu var nesaprast!
…
