Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 4 | |
1. | VISPĀRĪGIE ĶĪMIJAS DROŠĪBAS NOTEIKUMI | 5 |
2. | ĶĪMIJAS EKSPERIMENTU APRAKSTI | 7 |
2.1. | Metāli | 7 |
2.1.2. | I un II A grupas (sārmu un sārmzemju) metāli | 9 |
2.1.2.2. | Magnija degšana gaisā | 9 |
2.1.2.3. | Sārmu metālu liesmas reakcijas | 10 |
2.1.3.1. | Alumīnija iedarbība ar skābi | 11 |
2.1.3.3. | Svina(II) jodīda sintēze | 12 |
2.1.4. | I-II B grupas elementi un to savienojumi | 13 |
2.1.4.1. | Sudraba spoguļa reakcija | 13 |
2.1.4.2. | Cinka hidroksīda iegūšana, šķīdināšana sārmos un tad iegūšana atpakaļ un šķīdināšana skābēs | 14 |
2.1.4.3. | Cinka reakcijas ar sārmiem un skābēm | 14 |
2.1.4.4. | Dzīvsudraba amalgamas iegūšana (naudas viltošana) | 15 |
2.1.4.5. | Faraona čūska | 15 |
2.1.5. | VI-VIII B grupas elementi un to savienojumi | 16 |
2.1.5.1. | Eksperiments ”Vulkāns” | 16 |
2.1.5.2. | Hromātjonu – dihromātjonu līdzsvars atkarībā no vides pH | 17 |
2.1.5.3. | Kālija permanganāta iedarbība ar nātrija sulfītu dažādās vidēs | 17 |
2.1.5.4. | Mangāna dioksīds kā katalizators ūdeņraža peroksīda katalītiskā sadalīšanā | 18 |
2.1.5.5. | Dzelzs jonu pierādīšana (asinis) | 19 |
2.2. | Nemetāli | 19 |
2.2.1. | Skābeklis un ūdeņradis | 19 |
2.2.1.1. | Sasmalcinātu vielu eksplozija | 19 |
2.2.2. | III un IV grupas nemetāliskie elementi | 20 |
2.2.2.1. | Oglekļa(VI) oksīda iegūšana un reakcijas ar Ca(OH)2 šķīdumu | 20 |
2.2.3. | V A grupas nemetāliskie elementi, slāpeklis | 20 |
2.2.3.1. | Amonija hlorīda veidošanās | 20 |
2.2.3.3. | Slāpekļa(I) oksīda iegūšana | 21 |
2.2.3.4. | Kālija nitrāta termiska sadalīšanās | 21 |
2.2.3.5. | Slāpekļa jodīda iegūšana | 22 |
2.2.3.6. | Sarkanā fosfora iedarbība ar kālija hlorātu | 23 |
2.2.4. | VI A grupas nemetāliskie elementi, sērs | 23 |
2.2.4.1. | Sērskābes iedarbība uz organiskām vielām - ”Saldējums” | 23 |
2.2.4.2. | Nātrija tiosulfāta reakcija ar skābi | 23 |
3. | SKOLĒNU VĒRTĒJUMS PAR PASĀKUMA ”ĶĪMIJAS PĒCPUSDIENA” NORISI | 26 |
SECINĀJUMI | 28 | |
NOBEIGUMS | 29 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 30 |
Ķīmija ir viena no dabas zinātnēm un tā balstās uz novērojumiem. Šo apsvērumu dēļ ķīmijā īpaši liela nozīme ir ķīmijas eksperimentiem. Skolas kursā apgūstot ķīmijas zināšanas arī man kā skolēnam vieni no interesantākajiem ir tie momenti, kad var veikt laboratorijas darbus vai arī kad skolotājs klases priekšā rāda eksperimentus.
Taču eksperimentu sagatavošana no skolotāja prasa lielu laika ieguldījumu un arī skolā ne vienmēr ir pieejamas visas nepieciešamās izejvielas, tādēļ skolēniem bieži vien šķiet, ka eksperimentu skaits ķīmijas stundās ir pārāk mazs. Lai šo apstākli kaut nedaudz kompensētu Dobeles Valsts ģimnāzijā ir nolemts rīkot pasākumu ”Ķīmijas pēcpusdiena”, kurā demonstrēs skolēniem dažādus neorganiskās ķīmijas eksperimentus.
Mans darba uzdevums, izstrādājot savu zinātniski pētniecisko darbu, bija sagatavot minētā pasākuma norisi, kā arī vadīt to, kopā ar saviem klasesbiedriem veicot ķīmisko eksperimentu demonstrējumus. Otrs no uzdevumiem, bija izveidot demonstrēto eksperimentu aprakstus, kas ļautu ķīmijas skolotājiem, vieglāk sagatavot ķīmisko eksperimentu demonstrējumus 11. klašu ķīmijas kursā.
Vispārīgie ķīmijas drošības noteikumi ir nepieciešami tāpēc, ka neievērojot drošības pasākumus var rasties dažādi sarežģījumi, var neizdoties eksperiments, var sevi savainot ar kodīgiem šķīdumiem un var nopietni pasliktināt savu veselību, tāpēc iepazīsimies ar vispārīgajiem ķīmijas drošības noteikumiem.
Visiem traukiem, kuros atrodas ķīmiskās vielas, jābūt noslēgtiem, un uz tiem jābūt rakstītiem – etiķetēm ar vielas nosaukumu. Īpaši bīstamām vielām jābūt uzlīmēm par šo vielu bīstamību. Biežāk lietotie bīstamības simboli ir parādīti 1.1. attēlā.
Traukiem, kuros uzglabā higroskopiskas, gaistošas vai indīgas vielas, jābūt hermētiski noslēgtiem. Vielas, kuras gaismas ietekmē sadalās (piemēram, sudraba nitrāts), jāuzglabā dzeltena vai tumša stikla pudelēs. Ja šādas pudeles nav pieejamas, tad pudeli aptin ar melnu papīru vai nokrāso. Ķīmiskās vielas, kuras var viegli uzliesmot jāuzglabā atsevišķi no citām vielām.
Jebkurā eksperimentā jāievēro, ka neuzmanība, neatkarībā no nepietiekama iepazīšanās ar eksperimenta aprakstu un ķīmisko vielu īpašībām var būt letālas sekas.
Eksperimentiem jāņem tikai tāds vielas daudzums un tāda koncentrācija, kā arī ir jāstrādā ar tādiem traukiem un iekārtām, kā tas norādīts eksperimenta aprakstā.
Uz darba galda nedrīkst būt nekā lieka, eksperimentā nevajadzīga. Darba telpās ir jāievēro kārtība un tīrība.…
Visp. drošības noteikumi, svarīgākie eksp. vidusskolas kursā
- Automšīnu radītais piesārņojums apkārtējai videi
- Neorganiskās ķīmijas ekspermenti skolā
- Videi draudzīgā sadzīves ķīmija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ķīmijas attīstība pasaulē
Referāts vidusskolai2
-
Ķīmijas attīstība Latvijā
Referāts vidusskolai2
Novērtēts! -
Ķīmijas laboratorijas darbi
Referāts vidusskolai11
-
Kristāli un to audzēšana
Referāts vidusskolai24
-
Cigarešu un ūdenspīpes ietekme uz cilvēka organismu
Referāts vidusskolai33