Neskatoties uz to, ka otrais pasaules karš ir beidzies jau pirms 56 gadiem ir muļķīgi uzskatīt, ka neofašisma un nacionālisma idejas ir mirušas. Šajā darbā ir apskatīta neofašisma pastāvēšanas un veidi mūsdienās. Tāpat ir jāizskaidro starpība starp fašismu un nacismu, jo daudzi cilvēki vēl tagad abus šos jēdzienus jauc. Grūti paredzēt nākotni, tomēr ir iespējams, ka neofašisms varētu atdzimt valstu līmenī, tāpēc ir skaidri jāzina, kas ir neofašisms, lai tas nevienu nepārsteigtu nesagatavotu.
Mūsdienās ir vairāki neofašisma virzieni, tādi kā fašisms, neacionālisms – piemēram, „skinhedi”,sātanisms u.c. Savā darbā vairāk pastāstīšu par šiem neofašisma virzieniem
Fašisms, tā izcelsme un vēsture.
Fašisma nosaukuma izcelsmi skaidro divējādi. Var uzskatīt, ka tas ir cēlies no itāļu vārda “fascio”, kas nozīmē apvienību, no tā fašisms itāliski skan “fascimo”, otrs variants, ka vārds fašisms ir cēlies no latīņu vārda “fasces”, kas nozīmē rīkšķu saišķis. Rīkšu saišķis Romas impērijas laikā bija romiešu liktoru varas zīme. Fašisma teorija un idejas kā arī daļēji ideoloģija radās jau 19.g.s. 50.gados un laika gaitā izkristalizējās līdz tai formai, kas pazīstama mūsdienās. Par fašisma ideju aizsācēju var uzskatīt francūzi Žozefu Arturu Gobino, kuru uzskata par rasisma teorijas pamatlicēju. Par fašisma teorētiķiem bez minētā Gobina tiek uzskatīti francūzis Ž.V. Lopažs, kā arī vācieši Fridrihs Nīcše un Osvalds Spenglers. Fašisms uzplauka Eiropā tūlīt pēc pirmā pasaules kara, kad Eiropā valdīja ekonomiskā un morālā krīze.…
