Neliterāro vārdu lietojums Sandras Vensko darbā "Vāvere"

Secinājumi
1. Valodnieku viedokļi par neliterāro valodu atšķiras, bet nav kāda konkrēta lieguma neliterāru valodu izmantot literārā darbā.
2. Neliterāra valoda literāros darbos var būt pieļaujama attiecīgai mērķauditorijai, šajā gadījumā jauniešiem, ar atbilstošiem un pamatotiem nolūkiem, kā, piemēram, autores vēlme vērst uzmanību jauniešu problēmām un aktualizēt tās.
3. Neliterāra valoda var nomākt darba ideju, ja to nepareizi interpretē un līdz galam neizprot dažādu apstākļu, piemēram, vecuma, sociālā stāvokļa u.c. apstākļu dēļ. Valodnieku viedokļi par neliterāro valodu atšķiras, bet nav kāda konkrēta lieguma neliterāru valodu pielietot literārā darbā.
4. Darbā izmantotais postmodernisms liedza piekļuvi un izpratni galvenā varoņa emocijām un izjūtām, tāpēc neliterārie vārdi varēja efektīvi paspilgtināt vārdiem neizteikto domu.
5. Sarunvaloda un barbarismi tika lietoti pietiekami reti, lai tie neradītu pārlieku lielu kontrastu darbā. Sarunvaloda un barbarismi no neliterārās valodas tika lietoti vismazāk.
6. Žargons un slengs jauniešu vidū ir visizplatītākais leksikas veids, tāpēc šajā darbā izmantots visvairāk. Žargona lietojums stāstā pastiprina emociju plūdumu teikumā, tāpēc jauniešu vidū uzskatīts par veiksmīgu.
7. Okazionālismi darbā netiek izmantoti bieži, bet tie ir ļoti īpatnēji, daudzi no tiem ir dažādu radību, lietu, parādību nosaukumu salikteņi, kāda priekšmeta, cilvēka vai parādības raksturošanai.
8. Stāstā izmantotās zīmes norāda uz emociju pasauli, kas netiek izklāstīta vārdiem, kā arī atklāj varoņu iekšējos konfliktus.
…