Neliterāra leksika. Žargonismi un barbarismi

Žargonismi ir kropli neliterāli, bieži no citas valodas aizgūti vārdi ar izteikti negatīvu nokrāsu.
Dažreiz žargons ir tikai īpaša runas maniere, piemēram, skolēniem, studentiem, kareivjiem, cietumniekiem u.c.
Žargons ir kropļota valoda, ko lieto noteiktas sociālas grupas, noteikti sabiedrības slāņi.
Universitāte-une, skola, uniška, univers, uniķis, unis.
Students - stuķis.
Pēdējo kursu studenti - vecīši, dembeļi, bembeļi, vecie, veči, sčastļivčiki, veterāni, finālisti.
Špikeris - špargalka, špora, ieskatis
Kredītkarte - kredītene, derīgā māmuļa, plastmasiņš, kreģitka.
Nauda - piķis, pīķis, finanses, kāposts, penga, līdzekļi, kapitāls, feņs, skanošais, manī, kešs, koņa.
Policists - ments, zaļais, kruķis, meontoliņš, jāņtārpiņš, polis, polocis, pogainais.
«Kliedz jā, bet vēl labāk yes, jo tas ir eiropiski, un smaidi amerikāniski, pat ja nav ko teikt un nav par ko smaidīt. Sliktāk nevar būt, tikai labāk. Arī ubags kļūst pozitīvo sasniegumu apliecinātājs, ja viņš nevaimanā, bet apliecinoši ubago.»
Par barbarismiem sauc stilistiski nevēlamus aizguvumus, vārdus, kas bez kādas vajadzības pārņemti no citām valodām
Ļoti daudz barbarismu latviešu valodā radušies no Krievu un Vācu valodas, pēdējā laikā arī no angļu valodas.
Žargonismi ir kropli, neliterāri, bieži no citas valodas aizgūti vārdi ar izteiktu negatīvu nokrāsu.
čoks,  čoms,  džeks,  džonis,  štīme,  drоре,  kloze, 
koko,  trobelis
bilde,  bleķis,  brūte,  dancotājs,  deķis,ķisens,duk, klapatas,  kreņķi,  ķēķis,  parašutists,  pindzele,
  rūme,  smādēt,  vinnēt,  ziķeris 
izblamēties,  iebuktēties,  nesmukums,  sapasībа;  pa knaps,  pielāgoties,  piepasēt,  pieriktēt,sarūmēties,  piestiķēt,  sapumpēt,  patrāpīties,atvinnēt,novinnēt, uzvinnēt.
…