Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā valsts tautsaimniecībā ir saasinājušās daudzas neatrisinātas problēmas. Iedzīvotājus uztrauc pieaugošā dzīves dārdzība, uz Rietumeiropas fona niecīgā darba samaksa, kas izraisījusi darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm. Neapmierinātību rada nepietiekama sociālā nodrošinātība no valsts puses, negodīga konkurence, būvniecības nozare, kurā apjomi pieaug uz nereģistrētas nodarbinātības rēķina.
Nelegālās nodarbinātības problēma ir aktuāla visā pasaulē, arī Latvijā. Finansu ministrija, statistiķi un speciāli izveidotas komisijas mēģina atklāt ēnu ekonomikas apjomus, bet noteikšanas metodes un kritēriji ir visdažādākie, un iegūtie dati neprecīzi. Tātad īstos nelegālās nodarbinātības apjomus var tikai nojaust.
Neveiksmīgajā valdības cīņā ar to, lai privātuzņēmumi piekoptu godīgu grāmatvedību, lai maksātu atbilstošus nodokļus no reāli izmaksātām darba algām, noveda pie bumeranga efekta, kas spēcīgi izpaužas būvniecībā. Šobrīd legālajā būvniecības darba tirgū tikpat kā nav pieejams darbaspēks, jo tam izdevīgāk strādāt nelegāli, saņemot lielāku algu aploksnē. Darba devējam nav ne pozitīvas, ne negatīvas motivācijas neizmantojot legālu darbaspēku. Tādā veidā uzņēmēji noslēpj savu reālo situāciju, ir iespēja palielināt savu konkurenci, samazinot preces cenu un iegūt lielāku peļņu. Šādā gadījumā ieguvēji ir gan darba devēji, gan darba ņēmēji un patērētāji.
Nereģistrētā nodarbinātība ir plaši praktizēta un atzīta parādība, kas sakņojas kultūras tradīcijās, un ir nozīmīgs iedzīvotāju ienākumu avots. Nereģistrētās darba aktivitātēs iesaistītie iedzīvotāji, visbiežāk, strādā arī legālā darba vietā. Lielākā daļa cilvēku darba attiecībās nereģistrētajā nodarbinātībā iesaistās uz neilgu laiku. …
