Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
DARBĀ LIETOTIE SAĪSINĀJUMI | 3 | |
ANOTĀCIJA | 4 | |
SUMMARY | 5 | |
IEVADS | 6 | |
1. | NODARBINĀTĪBAS JĒDZIENS UN BŪTĪBA | 9 |
2. | NELEGĀLĀS NODARBINĀTĪBAS BŪTĪBA | 14 |
3. | NELEGĀLĀS NODARBINĀTĪBAS IEROBEŽOŠANAS TIESISKAIS ASPEKTS | 21 |
4. | NELEGĀLĀS NODARBINĀTĪBAS TIESU PRAKSES ANALĪZE | 24 |
NOBEIGUMS | 28 | |
IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS | 30 |
NOBEIGUMS
Autore veikusi pētījumu par nelegālās nodarbinātības problēmu Latvijā un pastāvošo tiesu praksi. Autorei darba gaitā radās šādi secinājumi un priekšlikumi:
• kopējā sabiedrības attieksme pret nereģistrēto nodarbinātību nav viennozīmīga. No vienas puses ir vērojama sabiedrības neiecietība pret nodokļu nemaksātājiem, kas strādā nereģistrēti, bet no otras puse sabiedrība ir vēl joprojām gatava strādāt bez darba līguma, ja tādējādi alga ir lielāka;
• pieradīt to, ka darbinieks ir nodarbināts nelegāli ir sarežģīti, un tiesu prakse parāda to, ka bieži vien lietas administratīvās lietas tiek izbeigtas, pamatojoties uz pierādījumu trūkumu;
• darba devēju soda sankcijas nav pietiekamas, lai izskaustu darbinieku nodarbināšanu bez darba līguma;
• pārbaužu skaits lielajos uzņēmumos nav pietiekami liels, salīdzinājumā ar mazajiem uzņēmumiem;
• visbiežāk bez darba līguma izvēlas strādāt jaunieši;
• VID nav pietiekami līdzekļi, lai veiktu pietiekamu skaitu pārbaužu;
• darba devēji izmanto nepilnības normatīvajos aktos, lai slēptu nelegālās nodarbināšanas gadījumus, kurus ir arvien grūtāk atklāt;
• darba devēji apzinās un ir informēti, par iespējamiem riskiem nodarbinot nelegāli;
• Darba likumā ir novērojamas vairākas nepilnības attiecībā uz kontrolējošo institūciju pieprasījumu uzrādīt rakstiski noslēgtus darba līgumus;
• LAPK ir novērojami trūkumi, nosakot sankcijas arī darbiniekiem.
Veicot pētījumu darba autore uzskata, ka nelegālās nodarbinātības mazināšanai ir nepieciešams veikt šādas darbības:
• Sabiedrības informēšana par sociāli neaizsargātiem vai maz aizsargātiem sabiedrības locekļiem, piemēram, pensionāru dzīves līmenis un izskaidrot kopsakarības ar nereģistrēto nodarbinātību. Šim pasākumam nevajadzētu naudas līdzekļus no valsts budžeta, ir tikai jāieinteresē žurnālisti par šo problēmu un mēdiju darbinieku paši pēc saviem ieskatiem izveidotu raidījumu vai informācijas bloku par šo jautājumu.
• Sabiedrības tiesiskās kultūras veicināšana, ar to vajadzētu nodarboties LM. Šādi pasākumi varētu būt, piemēram, reklāmas kampaņas par darba kultūru. Ir jāmaina cilvēku domāšana, jo lielākā daļa rūpējas tikai par to, kas ir šodien un reti kurš aizdomājas par savu un valsts nākotni.…
Autore veikusi pētījumu par nelegālās nodarbinātības problēmu Latvijā un pastāvošo tiesu praksi. Autorei darba gaitā radās šādi secinājumi un priekšlikumi: • kopējā sabiedrības attieksme pret nereģistrēto nodarbinātību nav viennozīmīga. No vienas puses ir vērojama sabiedrības neiecietība pret nodokļu nemaksātājiem, kas strādā nereģistrēti, bet no otras puse sabiedrība ir vēl joprojām gatava strādāt bez darba līguma, ja tādējādi alga ir lielāka; • pieradīt to, ka darbinieks ir nodarbināts nelegāli ir sarežģīti, un tiesu prakse parāda to, ka bieži vien lietas administratīvās lietas tiek izbeigtas, pamatojoties uz pierādījumu trūkumu; • darba devēju soda sankcijas nav pietiekamas, lai izskaustu darbinieku nodarbināšanu bez darba līguma; • pārbaužu skaits lielajos uzņēmumos nav pietiekami liels, salīdzinājumā ar mazajiem uzņēmumiem; • visbiežāk bez darba līguma izvēlas strādāt jaunieši; • VID nav pietiekami līdzekļi, lai veiktu pietiekamu skaitu pārbaužu; • darba devēji izmanto nepilnības normatīvajos aktos, lai slēptu nelegālās nodarbināšanas gadījumus, kurus ir arvien grūtāk atklāt; • darba devēji apzinās un ir informēti, par iespējamiem riskiem nodarbinot nelegāli; • Darba likumā ir novērojamas vairākas nepilnības attiecībā uz kontrolējošo institūciju pieprasījumu uzrādīt rakstiski noslēgtus darba līgumus; • LAPK ir novērojami trūkumi, nosakot sankcijas arī darbiniekiem. Veicot pētījumu darba autore uzskata, ka nelegālās nodarbinātības mazināšanai ir nepieciešams veikt šādas darbības: • Grozījumu veikšana Darba likuma 40.panta 5. daļā, kur teikts, ka darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs – pie darba devēja, papildinot šo normu ar frāzi, ka darba līgums glabājas pie darba devēja, tam jebkurā brīdī pieejamā vietā. Ja arī darba līgums atrodas seifā un darba devējs neatrodas darbavietā, tad darba devējam ir pienākums nodrošināt, lai kāda cita atbildība persona spētu piekļūt seifam. Šāds normas papildinājums atspēkotu visu darba devēju aizbildinājumus. Darba autore piedāvā šo DL normu izteikt šādā redakcijā: „Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs- pie darba devēja tam jebkurā brīdi pieejamā vietā.”;
- Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu tiesu sistēmas un to būtiskākās atšķirības
- Nelegālā nodarbinātība un tiesu prakse
- Tiesu prakse krimināllietās
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Tiesu prakse krimināllietās
Referāts augstskolai2
-
Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu tiesu sistēmas un to būtiskākās atšķirības
Referāts augstskolai6
-
Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā un Latgalē
Referāts augstskolai27
-
Vispārīgie tiesību principi, paražu tiesības,tiesu prakse un tiesību doktrīna
Referāts augstskolai10
-
Nelegālā nodarbinātība Latvijā
Referāts augstskolai6