ES paplašinoties, palielinājās arī problemātisko jautājumu klāsts, kurus vajadzēja atrisināt. Kopīga problēma ir saistīta ar sarežģītu mijiedarbību ekonomisko un politisko dimensiju attiecībās, mainīgo līdzsvaru starp drošības problēmām (iekļaujot enerģētisko drošību, kopējo drošību, terorisms, un citi), un citiem jautājumiem.1 Šādas milzīgas reģionālās problēmas, ar kurām saskaras ES, ir liels izaicinājums tai, un ar to ir jātiek gala, lai apliecinātu sevi, kā vienu no galvenajām pasaules lielvarām. ES attīstoties un paplašinoties kļuva skaidrs, ka tā pati par sevi nevar pilnīgi nodrošināt visu dalībvalstu vēlmes – tas nozīmē, ka katrai valstij, konkrētam reģionam ir savas vērtības, kopīga vēsture, nacionālie uzskati, kā arī savas problēmas un to iespējamie risinājumi, un tieši no konkrētas valsts reģionu vēlmes ir atkarīga vairāku svarīgo jautājumu atsisināšana. ES un NATO ir galvenie spēlētāji kontinenta līmenī, tomēr, tā kā savas stratēģijas un intereses saistās ar līdzībām un atšķirībām, pirmais jautājums ir, cik lielā mērā un kā ES nostiprinās savu lomu kā reģionālais dzinējs.2…