Mana referāta tēma ir „Nelaimīga cilvēka dzīvesstāsts literatūrā”. Kas gan ir nelaimīgs cilvēks? Es uzskatu, ka tas ir cilvēks, kuru ir nomākušas kādas problēmas, kad viņš neredz jēgu dzīvei. Tas, kāpēc cilvēks kļūst nelaimīgs var būt dažādi iemesli. Mēs katrs esam savā dzīve piedzīvojuši to, kā ir būt nelaimīgam, katram no mums ir bijis kāds skumjš brīdis. Es vēlējos uzzināt kādas problēmas attēlo latviešu rakstnieki savos darbos, kas padara cilvēkus nelaimīgus. Un vai šīs pašas problēmas ir aktuālas arī šobrīd. Esmu izlasījis A.Čaka darbu „Poēma par ormani”, R.Blaumaņa lugu „Pazudušais dēls” un E.Zālītes romānu „Agrā rūsa”.
Katrā grāmatā ir attēlots savs iemesls, kāpēc cilvēki kļuvuši tik nelaimīgi. Tie ir nespēja samierināties ar Latvijā, sev apkārt notiekošo, attiecības ar vecākiem, vieglprātīgs dzīvesveids, kā arī naudas, alkatības un protams mīlestības dēļ. Ar šīm pašām problēmām mēs saskaramies arī šodien.
Mana darba mērķis ir iepazīties ar nelaimīga cilvēka dzīvesstāstu literatūrā.
Mana darba uzdevumi ir:
1.Iepazīties ar dažada veida literatūru par pētāmo tēmu.
2.Veikt grāmatu analīzi, kurās atspoguļoti nelaimīgu cilvēku dzīvesstāsti.
Manu darbu varēs izmantot literatūras stundās, mācoties par A.Čaka, R.Blaumaņa un E.Zālītes darbiem.
Čaks Aleksandrs (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis). Dzimis 1901. gada 27. oktobrī, miris 1950. gada 8. februārī, apbedīts Raiņa kapos. Bija latviešu dzejnieks un rakstnieks. Dzimis drēbnieka ģimenē. Mācījies Aleksandra ģimnāzijā (1911-14) Rīgā.
1. pasaules kara laikā ģimene evakuējās uz Maskavu, vēlāk uz Saransku. Pirmais dzejolis "Jel celies, Latvija, Tu svētā!" sacerēts 1917. gadā krievu valodā. 1918. gadā Čaks iestājās Maskavas universitātē, Medicīnas fakultātē. 1919. gadā Čaks pārtrauca studijas un kļuva par sanitārvilciena apkalpes locekli. 1919. gadā un 1920. gada ziemā Čaks strādāja Penzas slimnīcā un kara hospitālī par asistentu. 1920. -1922. gadam Čaks aktīvi iesaistījās kultūras darbā.
1922. gada 23. jūnijā Čaks atgriezās Latvijā. 1924. gadā Čaks atsāka medicīnas studijas Latvijas universitātē. 1925. gadā ieguvis skolotāja tiesības, Čaks strādāja Drabešu bērnu patversmē un sešklasīgajā pamatskolā par skolotāju, vēlāk - skolas pārzini (1925-27). Tieši Drabešos Čaks apjauta savu dzejnieka ceļu un no 1928. gadā par galveno nodarbošanos uzskatīja literatūru. Pirmais latviešu valodā publicētais dzejolis - "Sapņi" laikraksta "Latvijas Kareivis" 1925. gada1.februārī. …
