Nelaimes gadījumu radītie zaudējumi

Cietušais ir tas, kuram nelaimes gadījums ir sagādājis vislielākos zaudējums. Viņš neapšaubāmi ir pirmā persona, kas ir cietusi zaudējumus nelaimes gadījuma rezultātā, jo viņš, pirmkārt, ir guvis fizisku traumu. Tādēļ, runājot par nelaimes gadījuma rezultātā darbiniekam nodarītajiem zaudējumiem, vairāk kā jebkad agrāk ir jānodala cilvēkam nodarītie zaudējumi no ekonomiskajām izmaksām, jo cilvēks ir pati lielākā vērtība.1
Cietušā bojājumi pārsvarā saistīti ar fiziski izraisītām sāpēm, psiholoģiskie pārdzīvojumi, kā arī izdevumi par medicīnisko ārstēšanos. Kā jau ievadā tiku minējis, ka cilvēks tomēr ir daudz svarīgāks nekā mantiskā vērtībā, jo brīdī, kad zaudējam kādu lietu, kas mums pieder, rūgtinājums nebūs tik liels, cik zaudējot kādu sev tuvu cilvēku, jo mantiskās vērtības ir iespēja atgūt.
Cilvēki, joprojām, nenovērtē tās briesmas, kas viņiem draud atrodoties un darbojoties pie darba iekārtām, kur ir iespēja sevi ievainot vai radīt kādus citus dzīvībai bīstamus bojājumus. Daļa cilvēku vienkārši nepievērš tam tik lielu uzmanību, un nešķiet, ka tas būtu svarīgi, bet tomēr lielākā daļa šausminās, iedomājot vien, ka viņi varētu gūt kādu no parastajiem nelaimes gadījumu radītajiem bojājumiem, piemēram, viena vai vairāku pirkstu vai pat visas rokas amputācija, un tieši šādi nelaimes gadījumi ar vien biežāk tiek radīti darbojoties ar kokapstrādes iekārtām, piemēram, lentzāģi. Ir arī pašam bijusi iespēja strādāt galdniecībā, un pavisam neliela uzmanības novēršana var likt par to nožēlot līdz pat mūža galam. …