Kadastrālā vērtība ir nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas pamatprincipiem uz noteiktu datumu, atbilstoši nekustamā īpašuma Valsts kadastra reģistra datiem.
Kadastrālajai vērtībai ir jānodrošina taisnīgs nodokļu sadalījums, jābūt viegli saprotamai nodokļu maksātājam, jāaptver ar nodokli apliekamie īpašumi un jāatbilst nekustamā īpašuma faktiskajam stāvoklim.
Darba uzdevums ir noteikt zemnieku saimniecības zemes kvalitāti un aprēķināt kadastrālo vērtību, aprēķināt kadastrālo vērtību lauku apbūves zemes gabalam, dārzkopības sabiedrībai un noteikt kadastrālo vērtību pilsētās. Aprēķinot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, papildus tiek noteikta arī nekustamā īpašuma
nodokļa apmērs.
Darbā iekļauts apraksts par augsnes kartēšanas un zemes vērtēšanas kārtām, augsnes un zemes novērtējuma kartes saturu, par kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma nodokļu aprēķināšanu lauku apbūves zemēm, dārzkopības sabiedrībām un pilsētas zemēm.
Darba mērķis ir apgūt metodiku un pielietot to kadastrālās vērtības noteikšanā.
Augsnes kartēšana uzsākta 1959.gadā. 1.kārta ilgst 9 gadus un to vada centrālā zemes komisija. Notiek lauksaimniecības zemju piemērotības noteikšana noteiktiem kultūraugiem.
Laika posms raksturojas ar to, ka netika veikta mežu zemju un pilsētu zemju vērtēšana. Savukārt, tika veikta ēku un būvju inventarizācija.
Ar vērtēšanas darbiem nodarbojās Zemes projekts, kas ir arī pirmsākumi šodien pazīstamajam Valsts zemes dienestam.
Vērtēšanu veica lielsaimniecību zemēm un tikai tajās esošo lauksaimniecībā izmantojamo zemju vērtēšanu. Lauksaimniecībā izmantojamo zemi vērtēja 100 ballu sistēmā, kas bija kā etalons.
Tika noteikta lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, grunts mehānisko sastāvu. Visas augsnes pēc kvalitātes iedalīja 10 klasēs, katru grupējot pa 10 ballēm.
1.kārtas ietvaros tika veikti lauku darbi un kamerālie darbi.
Lauku darbos, apsekojot teritoriju, noteica:
granulometrisko sastāvu;
trūdkārtas biezumu;
augsnes reakciju;
reljefa veidojumus;
mitruma apstākļus;
augsnes erozijas pakāpi;
akmeņainību;
zemes iekultivēšanas pakāpi;
pašreizējo un perspektīvo novērtējumu ballēs;
ievāca augsnes paraugus.
Ir notikušas izmaiņas Latvijas teritorijā. Ir izveidoti kolhozi. Tika veikta zemes meliorācija. Bija nepieciešams atjaunot datus par zemes kvalitatīvo novērtējumu.
Darbi tika veikti kamerzāli, izmantojot jaunākos kartogrāfiskos datus, meliorācijas dati un tika koriģēts zemes kvalitatīvais novērtējums. Gadījumā, ja radās neskaidrības, tikai tad izbrauca uz lauka.
Mainījās sadalījums pa zemes lietošanas veidiem.
Apkopojot datus, tika izveidota viena kopēja karte, kurā parādījās informācija par augsnes tipu un kvalitatīvo novērtējumu.
Par katru lielsaimniecību tika sastādīta apraksta lieta jeb eksplikācija.…
