Viena no katra cilvēka primārajām vajadzībām pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanā ir tam atbilstoša dzīves vieta - istaba, dzīvoklis vai individuālā māja. Tiesības uz mājokli, tas ir, uz nekustamo īpašumu, ir viena no cilvēktiesību normām un pieder pie valsts rūpēm par pilsoņu pamattiesību nodrošināšanu , tādēļ svarīga ir tādas mājokļu politikas veidošana, kas ļautu katram iedzīvotājam atbilstoši iespējām un vajadzībām, iegūt īpašumā un izmantot sev piemērotāko mājokli.
Dzīvošanai paredzētā platība ir galvenais cilvēka dzīvē darbībai un eksistencei nepieciešamās vides nodrošinājums un reizē arī viens no tautas labklājības rādītājiem. Tā kā mājokļu kvalitāti kopumā nosaka vispārējais dzīves līmenis valstī, tad valsts dalība mājokļu attīstībā no makroekonomiskā viedokļa ir jāvērtē kā būtisks ieguldījums tautas attīstībā.
Tirgus ekonomikas apstākļos mājoklis atbilst mājokļa īpašnieka materiālajam stāvoklim un izpratnei par patēriņa prioritātēm – cik augstu patēriņa prioritāšu skalās atrodas mājoklis un cik daudz līdzekļu persona ir gatava par to izdot. Mūsdienā ir aktuāli, lai mājoklis būtu ērts, ekonomisks un reāli uzturams, kā arī būtu arhitektoniski izteiksmīgs un iekļautos apkārtējā vidē.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā sabiedrībā daudz tika diskutēts par padomju okupācijas gados radīto vērtību pārdali sabiedrības locekļu vidū. Dzīvokļu privatizācijas nozīmi ir uzsvērušas visas Latvijas valdības, iekļaujot to kā atsevišķu punktu savās deklarācijās par Ministru kabineta darbu. Zināmā mērā tas ir saistīts ar Latvijas valdības un Pasaules Bankas līgumu ārvalstu investīciju jomā, kur viens no nosacījumiem kredītu saņemšanai ir maksimāla dzīvokļu privatizācijas procesa nodrošināšana un reāla dzīvokļu tirgus izveidošana Latvijā. Šī ekonomikas pārkārtošana uz tirgus saimnieciskajām attiecībām ir saistīta ar valsts īpašuma nodošanu privātpersonām. Kā atzīst analītiskā grupa The Project Syndicate, tad pārejas ekonomikas valstīs notiekošais ir, vismaz teorētiski, lielākā jebkad notikušā īpašuma pārdale starp privātpersonām un valdībām.
Dzīvokļu privatizācijas idejai bija gan savi aizstāvji, gan noliedzēji. Dzīvokļu privatizācijas pretinieki apgalvoja, ka ar privatizāciju iedzīvotājiem tiek uzkrauta atbildība par savā laikā nekvalitatīvi uzbūvēto daudzdzīvokļu māju saglabāšanu, ka tādējādi valdība atsakās no pienākuma nākotnē nodrošināt šos cilvēkus ar pienācīgiem mājokļiem, jo nevienam nav noslēpums, ka daļai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kalpošanas laiks ir paredzēts 20 līdz 25 gadi. Pieņemot, ka lielākie celtniecības tempi bija 70. – 80. gados, pagājušā gadsimta beigās, šī gadsimta sākums ir šo māju lietošanas beigu termiņš. Turklāt, jāņem vērā, ka praktiski nekādi kapitālā remonta un rekonstrukcijas darbi šajās mājās nekad nav notikuši, un tos veikt ir sarežģīti, jo tad ir jāuzņemas rūpes par iedzīvotāju izmitināšanu citur un rodas daudzas citas problēmas.
Nekustamā īpašuma tirgus attīstība un aktīva darbība ar nekustamiem īpašumiem ir valsts ekonomiskās attīstības pazīme, jo tas attīsta ar mājokļu atjaunošanu un celtniecību saistītās tautsaimniecības nozares. Šajā darbā vēlos akcentēt dzīvojamo platību segmenta situācijas analīzi, izmaiņas un tendences gan Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, gan dažādās pasaules valstīs.
Darba galvenā uzmanība tiek pievērsta nekustamā īpašuma un tā tirgus situācijas analīzei un izpētei, kā arī nekustamā īpašuma tirgus izmaiņām, dinamikai un tendencēm Latvijā un pasaulē dzīvojamo platību segmentā.
Darba mērķis ir analizēt dzīvojamo platību nekustamo īpašumu, tā tirgus izmaiņas un tendences Latvijā un pasaulē.
Darba mērķa sasniegšanai izvirzīti sekojoši uzdevumi:
• Raksturot un analizēt nekustamo īpašumu;
• Raksturot nekustamā īpašuma tirgu;
• Sniegt ieskatu nekustamā īpašuma tirgus situācijā Latvijā un pasaulē dzīvojamo platību segmentā;
• Noskaidrot dzīvojamo platību nekustamā īpašuma izmaiņu struktūru un attīstības tendences Latvijā un pasaulē.
Tiek izvēlētas sekojošas pētījumu metodes:
• Ar nekustamo īpašumu (dzīvojamo platību) saistītas literatūras analīze;
• Statistisko datu apskats.
Referāta hipotēze – dzīvojamo platību nekustamā īpašuma tirgus ir ļoti nozīmīgs un svarīgs sociālo izmaiņu un sabiedrības labklājības virzītājs, kas mūsdienās arvien straujāk mainās un attīstās, tādējādi gan cenu svārstību, gan citu faktoru aspektā ietekmējot kopējo ekonomisko situāciju un labklājību gan Latvijā, gan visā pasaulē.
