1.1Nekustama īpašuma tirgus īpatnības
Nekustamais īpašums (angliski – real estate) – zemes gabals vai ar zemi cieši saistīts īpašums, kuru nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, to nebojājot.[ ]
Pie jēdziena “nekustamā īpašuma tirgus ” ( angliski – real estate market)var attiecināt procedūru un institūciju kopumu, kuru mērķis ir savēst kopā īpašas preces – dažādu nekustamā īpašumā tiesību – pircējus un pārdevējus. [ ]
Nekustamā īpašuma sfērā ar tirgus attiecībām saprot attiecības –
Nekustamā īpašuma objektu būves gaitā – starp investoriem, apbūvētājiem, darbuzņēmējiem un lietotājiem.
Nomas tiesību un nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas procesa laikā – starp pārdevējiem un pircējiem, nomniekiem un iznomātājiem, kā arī starp personām, saistītām ar servitūtām saistībām.
Nekustamā īpašuma objektu ekspluatācijas procesā – attiecības starp īpašniekiem un pārvaldniekiem, pārvaldniekiem un nomniekiem.
Šīs attiecības atšķiras pēc satura un likumdošanas regulēšanas, bet tās nosaka kopējais sākums – nekustamā īpašuma objekta pastāvēšana. Tieši šī objekta specifika ir galvenais faktors, kas nosaka nekustamā īpašuma tirgus īpašības.
Visiem nekustamā īpašuma objektiem piemīt tikai tiem raksturīgas pazīmes –
stacionaritāte
unikalitāte
izmantošanas ilgmūžība
izveidošanas ilgums
zemes ierobežotība celtniecībai
zemes neatražošana
Tās pašas īpašības nosaka arī virkne tirgus īpašību –
cenu veidošanas individualitāte
pircēju un pārdevēju ierobežots daudzums
tirgu lokalitāte (rezultātā, nekustamā īpašuma tirgus atkarība no rajona ekonomiskās attīstības)
zema likviditāte
risku daudzveidība
augsta cena
Nekustamā īpašuma tirgum ir sazarota struktūra un to var diferencēt pēc vairākām pazīmēm, tādiem kā (sk.1.1.tab.).
Nekustamais īpašums - ir valsts bagātības svarīgākā sastāvdaļa, kurai pienākas 50% no visas pasaules bagātības. []
Valsts ekonomiskās attīstības līmenis ir vissvarīgākais faktors, kas nosaka sabiedrības iespējas, iegādājoties nekustamo īpašumu. Tā, virknes Eiropas valstu dati (tādu kā, Lielbritānija, Vācija, Francija, Zviedrija) rāda, ka nekustamā īpašuma iegādei un uzturēšanai nepieciešamie izdevumi tajās sastāda ap 20% no nacionālā kopprodukta vērtības, diemžēl tādu datu par Latviju nav. IKP uz vienu iedzīvotāju 2001. gadā Latvijā sastādīja $3484, pret $25-30 tūkstošiem ASV un Eiropas valstīs, tātad, ņemot to vērā, kopējie izdevumi mājokļa patērēšanai Latvijā būs krietni zemāki.[ ] …