Nekustamā īpašuma reģistrācija zemesgrāmatās, tiesiskais regulējums Latvijas Republikā

Nekustamā īpašuma ierakstīšana un ar to saistīto tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā nodrošina ierakstu publisku ticamību, atklātumu. Tas ir būtisks cilvēktiesību kā tiesību uz īpašumu aizsardzības līdzeklis. Ierakstu veikšana zemesgrāmatā saistīta ar daudzu tiesību institūtu regulējumu, piemēram, ķīlas tiesības, laulāto kopīpašums, nomas attiecības un citi civiltiesiskie darījumi, ēkas, kas uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma tiesību objektu, kā arī civilprocesuāliem jautājumiem – piedziņas atzīme, aizlieguma atzīme u.c.
Ar nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā un īpašuma tiesību nostiprināšanu uz to rodas jaunas tiesiskās attiecības, ne tikai kā absolūtas tiesības pret visām trešajām personām, bet arī pienākumi sakarā ar iegūtajām tiesībām, piemēram, maksāt nodokļus, atsevišķos gadījumos ievērot sevišķi noteiktus lietošanas un uzturēšanas noteikumus, nest nejaušas bojā ejas risku. Problēmas, kas rodas gadījumos, kad ilgu laika periodu pēc darījuma noslēgšanas netiek zemesgrāmatā ierakstīta īpašnieku maiņa, un to iespējamie risinājumi ir aktuāli.
Atjaunojot Civillikuma saistību tiesību daļas, Zemesgrāmatu likuma un Notariāta likuma spēku, starp kuru pieņemšanu un spēka atjaunošanu pagājuši vairāk kā 50 gadi, un veicot visu nekustamo īpašumu pirmreizēju ierakstīšanu zemesgrāmatā, aktuāls ir jautājums par to dokumentu atbilstību satura un formas ziņā, kuri sastādīti šajā piecdesmit gadu starplaikā.…