Nekustamā īpašuma tiesības ir viens no civiltiesību institūtiem Latvijā, kurš kļuvis ļoti populārs. Tas arī saprotams, jo ikvienam ir tiesības uz īpašumu, iegūt to tiesiskā ceļā, lietot to, valdīt un rīkoties. Arī Satversmē 105.pantā ietvertā norma skaidro, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, kā arī īpašumtiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu, un īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Par īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu atrodami noteikumi jau senajā Romā XXII (divpadsmit ) tabulu likumos. Tas galvenokārt bija zemes īpašums. Visvecākais īpašumtiesību iegūšanas veids bija okupācija (occupatio). Kad romietis kādu zemesgabalu sagrāba un divus gadus to apstrādāja, tad uz noilguma pamata zeme kļuva par romieša īpašumu. Tā laika pirkšanas forma bija ļoti vienkārša, pēc kuras īpašumtiesības pārgāja no viena īpašnieka uz citu, nevajadzēja nekādu īpašu formu, pietika ar lietas vienkāršu nodošanu. Īpašumtiesības tika stingri aizsargātas, katrs varēja atprasīt savu īpašumu no trešās personas, ja to neatdeva , tad konkrētā persona varēja griezties tiesā ar īpašuma prasību.
Mūsdienās nekustamo īpašumu iegūšana likuma noteiktā kārtībā un ar to saistīto tiesību nostiprināšanu ir aktuāls pušu darījums, kuru tiesības un pienākumus regulē Civillikumā (turpmāk-CL) ietvertās tiesību normas, jo darījumos ar nekustamiem īpašumiem jāveic precīza juridisko dokumentu kārtošanas procedūra, kam ir liela nozīme tālākai īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās. Līdz šim esmu iepazinies ar CL ietvertām lietu un īpašuma tiesībām, kā arī saistību tiesībām, kas pēc manām domām ir galvenais pamats problēmas tālākai izpētei darbā, kā arī labs palīgs līdz šā darba tapšanai būs līdz šim apskatītās plaši pazīstamā zvērinātā advokāta Andra Grūtupa publikācijas mēnešrakstā „Mans Īpašums”, CL.
Darba mērķis ir izpētīt nekustamā īpašuma pirkuma līguma būtiskākās sastāvdaļas, jo līgums ir visplašāk lietotais saistību nodibināšanas veids darījumos, galveno akcentu liekot uz līdzēju savstarpējiem pienākumiem un tiesībām. Tādā veidā rasies priekštats, kāda ir līguma galvenā jēga un būtība. Tāpēc šajā darbā tiks apskatīti tādi tiesību akti kā ( Nekustamā īpašuma pirkuma līgums), tai skaitā zemes un ēkas pirkuma līgumi, kopīpašnieku tiesības un problēmas īpašuma atsavinājuma gadījumā.…
