Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana valsts un sabiedriskajām vajadzībām

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un ar Civillikuma (turpmāk tekstā CL) stāšanos spēkā, sāka strauji attīstīties nekustamo īpašumu tirgus. Gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir vērsies ar pieteikumu zemesgrāmatas nodaļā ar lūgumu apliecināt ar nekustāmo īpašumu veikto darījumu. Arī valsts saimnieciskai darbībai attīstoties arvien biežāk ir dzirdami nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumi, kas veikti CL 1033.p. 6.) kārtībā.
Referāta 1. nodaļā tiks aplūkots nekustamā īpašuma jēdziens, īpašumtiesību saturs, kā arī analizēts, kādas garantijas ir privātpersonai no valsts puses privātīpašuma aizsardzības jautājumos.
Ir atzīts, ka, veicot gramatisko interpretāciju, ir svarīgi noteikt gan tiesību normā esošā vārda ikdienas valodā lietoto nozīmi, gan tā juridisko nozīmi.1 Referāta 2. nodaļā ar gramatiskās jeb filoloģiskās interpretācijas metodes palīdzību tiks izskatīta tiesību normā ietverto vārdu „atsavināt”, „atsavināšana”, „piespiedu”, „vajadzība” jēga gan no valodnieciskā viedokļa, gan šajos vārdos iekļauto juridiskā jēga. Tāpat referāta autore centīsies apskatīt CL pastāvošos atsavināšanas veidus un, kā likumdevējs nosauc atsavināšanas dalībniekus, kā arī tiks veikta iepazīšanās ar atsavinājuma dalībnieku tiesībām un pienākumiem.
Tomēr ne visiem vārdiem ir iespējams noteikt abas šīs nozīmes, gramatisko un juridisko jēgu. Tā piemēram, vārds tiesības parasti tiek lietots tikai juridiskā nozīmē. Jēdzienam tiesības gan vēstures gaitā, gan šodien ir vairākas izpratnes.…