Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot nekustamā īpašuma nodokļa politikas vājās puses un sniegt priekšlikumus tās pilnveidošanai.
Šajā bakalaura darbā tika pētīta nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana Latvijā, kā arī apskatītas nekustamā īpašuma nodokļa likmes, bāze un objekti Eiropas Savienības dalībvalstīs, un izvērtējot trūkumus un priekšrocības, tika izteikti priekšlikumi nekustamā īpašuma politikas uzlabošanai, piemēram, diferencētas nodokļu likmes ieviešana.
Bakalaura darbs sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā ir trīs nodaļas, kurās ir izklāstīta nodokļu politika, nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana un nekustamā īpašuma nodokļa reforma. Savukārt otrajā daļā ir izvirzīti priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa politikas uzlabošanai.
Bakalaura darbā iegūtie rezultāti norāda uz nepieciešamību pēc nekustamā īpašuma nodokļa politikas uzlabošanas un pilnveidošanas, jo pašreizējā nekustamā īpašuma nodokļa likme pie aktualizētajām kadastrālām vērtībām var izraisīt mājsaimniecību bankrotu, kā arī nopietnu sociālo spriedzi sabiedrībā.
Visa informācija, kas ir apkopota šajā bakalaura darbā balstās uz izmantotiem literatūras avotiem.
Nekustamā īpašuma nodoklis, tāpat kā pārējie nodokļi, ir valsts un pašvaldību politikas īstenošanas instruments. Ar nekustamā īpašuma nodokļa palīdzību valsts var veicināt vai bremzēt kāda tautsaimniecības sektora attīstību, kā arī ietekmēt kādas valsts teritorijas attīstības tempu.
Nekustamā īpašuma nodoklis ir viens no pašvaldību ieņēmumu avotiem, un tas arī darbojas kā stimuls efektīvai nekustamā īpašuma izmantošanai.
Pašlaik nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 % zemei no kadastrālās vērtības, bet ēkām un būvēm – no bilances vai inventarizācijas vērtības.
Šī gada sākumā plašas diskusijas sabiedrībā izraisīja gaidāmais nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums, kam pamatā ir zemes kadastrālās vērtības aktualizācija.
Tā kā zeme kadastrālās vērtības aktualizācija netika veikta vairākus gadus, bet nekustamā īpašuma tirgus straujā attīstība ir veicinājusi zemes cenu vairākkārtīgu pieaugumu, tad līdz ar to arī ir palielinājusies zemes kadastrālā vērtība.
Līdz ar zemes kadastrālās vērtības aktualizāciju, ko Valsts zemes dienests uzsāka 2005. gadā vairākās pašvaldībās, kadastrālā vērtība, Rīgas, Rīgas rajona un Jūrmalas pašvaldībās, pieaugusi piecas un vairāk reizes, kas savukārt izraisīs būtisku nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu iedzīvotājiem un nopietnu sociālo spriedzi sabiedrībā, ja nekustamā īpašuma nodokļa politikā nekas netiks mainīts.
Ministru Kabinets līdz 2008. gadam nolēma atlikt nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu pēc jaunajām kadastrālajām vērtībām, lai valdība varētu novērst nodokļa pieauguma negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem.[23]
Nekustamā īpašuma nodokļa politikas uzlabošanai vienkārši risinājumi nederēs, jo nodokļa pieaugums ir pārāk straujš, un tas skars visus iedzīvotāju slāņus. Līdz ar to būtu nepieciešams ne tikai samazināt nodokļa likmi, bet arī pārskatīt kadastrālās vērtības noteikšanas sistēmu, kā arī veikt citus uzlabojumus, piemēram, noteikt diferencētu nodokļa likmi atkarībā no nekustamā īpašuma lietošanas mērķa.…