Nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir jāveic pašvaldību budžetos un nereti īpašnieku un pašvaldību starpā rodas strīdi, kas nonāk administratīvajā tiesā. Nekustamā īpašuma nodoklis (turpmāk – NĪN) ir vienīgais valsts nodoklis, kas pilnīgi nodots pašvaldības kompetencē, un tieši šā nodokļa iemaksas veido ievērojmu pašvaldības budžeta daļu. Viena no visaktuālākajām tēmām, kuru sakarā iedzīvotāji vēršas pret pašvaldībām tiesā, ir lietas, kas saistās ar nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu vai uzlikšanu, aprēķinātā nodokļa apmēru.
Administrējot nekustamā īpašuma nodokli, pašvaldības ir tiesīgas pieņemt vairākus administratīvus aktus – aprēķināt nodokli un sniegt maksāšanas paziņojumu1, pārrēķināt NĪN summas, atteikt pārrēķinu2, pagarināt nodokļa maksāšanas termiņu3 u.c. Visi šie akti saskaņā ar likumu ir pārsūdzami administratīvajā tiesā, kad vispirms mēneša laikā tie apstrīdēti pašvaldības domes priekšsēdētājam4. Statistika liecina, ka bieži pašvaldības zaudē, jo ir pieļāvušas kļūdas. Kopš stājies spēkā Administratīvā procesa likums (turpmāk - APL), tiek efektīvi garantēta iedzīvotāju tiesību aizsardzība pret administratīvo aktu izdevēju pieņemtajiem prettiesiskajiem lēmumiem vai prettiesisko faktisko rīcību. Administratīvo tiesu prakse un spriedumi norāda uz kļūdām, kuras pieļauj pašvaldības un kuru dēļ šie akti ir jāatceļ. Demokrātiskā valstī ir pamatota prasība pēc kvalitatīva un likumpamatota administratīvā procesa. Nepildot APL normas un pieņemot nekvalitatīvus administratīvos aktus, pašvaldības ietekmē iedzīvotāju uzticēšanos, pārkāpj iedzīvotāju tiesības un pakļauj riskam pašvaldību budžetu, jo par prettiesisku administratīvo aktu var piedzīt zaudējumu atlīdzību, kā arī morālā kaitējuma kompensāciju.
Šī darba mērķis ir noskaidrot NĪN lomu pašvaldībās un galvenās problēmas tā administrēšanas jautājumos sakarā ar lēmumu izdošanu. Darba ietvaros tiks konstatētas tipiskākās kļūdas un nepilnības pašvaldību izdotajos lēmumos saistībā ar NĪN administrēšanu, analizējot līdzšinējo administratīvo tiesu praksi.…