Katram ikdienā vairāk vai mazāk nācies dzirdēt par darījumiem ar nekustamiem īpašumiem un to dažādiem iegūšanas veidiem, kā arī pašiem būt šī procesa dalībniekiem. Tomēr pastāv viens nekustamā īpašuma iegūšanas veids, par kuru pat reti ir nācies dzirdēt – nekustamā īpašuma iegūšana ar ieilgumu.
Savā referātā vēlos izpētīt šo īpašuma iegūšanas veidu, tāpēc sākšu ar tā vispārējo apskatu, vēsturnieku sniegtām liecībām par īpašuma iegūšanu senajā Romā, kā arī apskatīšu īpašuma iegūšanas tiesisko pamatu un nosacījumus īpašuma iegūšanai ar ieilgumu, kāda nozīme ir valdījumam, labai ticībai un valdījuma nepārtrauktībai, kāda nozīme ir ieilguma pierādīšanai.
Cilvēkam ir dažādas vajadzības un intereses – fiziskās, garīgās un sociālās. Lai šīs vajadzības apmierinātu, ir nepieciešami dažādi labumi, visbiežāk materiāli. Šo labumu iegūšanas reglamentēšana notiek ar likumu un citu tiesību normu palīdzību. Civiltiesību kā tiesību nozares uzdevums ir aizsargāt personu intereses. Civiltiesisko attiecību svarīga grupa ir īpašuma attiecības un ar tām saistītās attiecības, kuru regulējumu parasti apzīmē ar terminu “lietu tiesības”, tādējādi saprotot nevis lietu kā objektu tiesības, bet gan subjektu – personas tiesības sakarā ar lietu piederību – īpašumtiesiskajām attiecībām.
Tiesības uz īpašumu ir vienas no pamattiesībām, kas Latvijas Republikā ir aizsargātas ar Satversmi. Latvijas Republikas Satversmes 105. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. … Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu”. 1 Tādējādi ikvienam nodrošināta iespēja patstāvīgi iegūt un lietot mantiskus labumus.
Likumdevējs, izmantojot savas pilnvaras, nosaka tiesību uz īpašumu saturu un robežas. Civiltiesiski sakārtotas attiecības nodrošina ar Latvijas Republikas Civillikumu un speciālo tiesību normu palīdzību, kas uzskatāmas par civiltiesisko attiecību regulēšanas un sakārtošanas pamatu. Kādā no saviem darbiem Prof., Dr.habil.jur. K. Torgāns norāda, ka civiltiesības attiecību sakārtošanu jāveic nevis atsevišķu personu,
…
