Visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē cilvēks vienmēr sacenties ar saviem sugas brāļiem (cilvēkiem),tas viss, lai uzlabotu savu mantisko stāvokli, lai būtu vairāk par citiem. Šī ir cīņa par izdzīvošanu, par labklājību un šādu cīņu sauc par konkurenci.
Izvēloties darba tēmu tika ņemts vērā tā aktualitāte un ar to saistītās problēmas. Redzot masu mēdijos reklāmas vai cita rakstura informāciju, kur skaidri saskatāms negodīga konkurence starp citu tirgus dalībnieku, ir nepieciešams izzināt kādas sekas rodas cietušajam tirgus dalībniekam, kāda ir institūciju rīcība un kāds soda veids piemērojams normatīvo aktu pārkāpuma gadījumā.
Plānojot uzņēmuma ražošanas un mārketinga politiku, ir ļoti svarīgi ņemt vērā Latvijas Republikas Konkurences likumu un citus saistītos normatīvos aktus, kā arī EK konkurences noteikumus, tādā veidā pasargājot sava uzņēmuma identitāti no negodīgas konkurences un citu uzņēmumu dominējoša stāvokļa izmantošanas .
Tāpat arī ekonomikas politikai jābūt vērstai uz sabiedrības attīstības ekonomiskās bāzes veidošanu, savukārt sociālajai politikai jānovērš tirgus ekonomikas sadales mehānismu nepilnības, tādējādi veidojot stabilu sociālo pamatu ekonomikas attīstībai.
Šie pamatuzdevumi nebūs sasniedzami bez likumdošanas sakārtošanas, bet ar sakārtošanu vien nepietiek, nepieciešama arī pareiza un saudzīga likuma ieviešana praksē, lai neapdraudētu citus tirgus dalībniekus.
Tā kā attīstība noris nevienmērīgi, cikliski, tad ekonomikas izaugsmes periodus nomaina ekonomikas attīstības lejupslīde. Tāpēc, lai nodrošinātu ekonomikas stabilu, sabalansētu un ilgspējīgu izaugsmi, ekonomikas politikā nepārtraukti ir jārisina divi uzdevumi:
stabilitātes nodrošināšana;
izaugsmes veicināšana.
Lūk, tieši tāpēc, konkurencei var uzticēt šo ekonomisko uzdevumu risināšanu, lai varētu uzlabot Latvijas ekonomiskās attīstības izaugsmi.
Latvijas konkurences politikas mērķis atbilstoši Konkurences likumam ir noteikts kā iespēju nodrošināšana katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, saglabājot to un attīstot sabiedrības interesēs, kas panākama, ierobežojot tirgus koncentrāciju, pārtraucot normatīvajos aktos aizliegtās darbības. Konkurences padomes darbība ir vērsta uz minētā mērķa sasniegšanu.
Tirgus ekonomikas apstākļi izraisa nepieciešamību saimnieciskās darbības subjektiem, kuru mērķis ir, sniedzot pakalpojumus un realizējot preces, iegūt peļņu, piedalīties savstarpējā sacensībā jeb konkurencē, jo sacensībā izmantojamie resursi un šā procesa rezultātā gūstamie labumi ir ierobežoti. Minēto saimnieciskās darbības subjektu uzvedību šajā savstarpējā cīņā nosaka vairāki faktori, to skaitā vispārējā ekonomiskā un politiskā situācija valstī, tirgus struktūra, nacionālie un starptautiskie tiesību akti, tirdzniecības paražas.
Konkurences likums pamatā kalpo šādiem mērķiem: godīgu uzņēmēju aizstāvībai, patērētāju aizsardzībai un konkurences nodrošināšanai sabiedrības interesēs kopumā. Tam ir jānodrošina godīga un nedeformēta konkurence visu iesaistīto pušu interesēs. Šeit jāņem vērā, ka saimnieciskajā praksē var notikt darbības, kas nešķiet kaitīgas atsevišķam uzņēmējam vai patērētājam, bet tās var radīt nevēlamas sekas ekonomikai kopumā. Attīstīto valstu pieredze rāda, ka praksē godīga konkurence arvien vairāk kļūst par interešu līdzsvarošanu.
Uzņēmumu konkurences problēmas, ir ļoti aktuāls jautājums Latvijas ekonomikā, jo šajā jomā pastāv daudz neskaidrību un tā ir diezgan sarežģīta pēc savas būtības saimnieciskā darbība.
Darba mērķis ir izpētīt negodīgas konkurences būtību, tās kontrolējošās institūcijas(Konkurences padomes) darbību un atbildibu, kada iestajas neiverojot , parkapjot noteiktos normativos aktus.(Konkurences likums, Reklāmas likums, Eiropas Savienības regulas un direktīvas )
Novērtēt pētījuma rezultātus, atklāt pozitīvas un negatīvas tendences, kā arī izstrādāt priekšlikumus trūkumu novēršanai un nozares tālākai attīstībai.
Konkurence sabiedrības izpratnē asociējas ar sacensību gan starp atsevišķām fiziskām personām, gan starp tirgus dalībniekiem akcentējot savas labākās īpašības un veidojot augstākas prasības savā starpā, lai nezaudētu stabilitāti.
Dažādos avotos konkurenci definē saistībā ar to nozari, kuru regulē, bet tādā veidā konkurence nezaudē pamata būtību –sacensību.
Konkurences likums definē konkurenci šādā izpausmē
Konkurence – pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā(saimnieciskā) sacensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū 1
Tā kā jēdziens konkurence ir ienācis tiesību zinātnē no ekonomikas , tā skaidrojumsir jāmeklē ekonomikas teorijā. Konkurence - ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem, kuri sacenšas vai var sacensties viena veida vai savstarpēji aizstājamu preču ražošanā vai realizācijā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū - teritorijā, kurā konkurences apstākļi visiem tirgus dalībniekiem ir vienādi. Tā ir cīņa par pircēju, par noteicošo lomu tirgū vai kādā tirgus daļā.
Konkurence ir tirgus ekonomikas neatņemama sastāvdaļa, galvenais stimuls attīstīt ražošanu (pakalpojumus), efektīvi saimniekot. Tirgus dalībnieku ekonomiskā uzvedība ir organiski saistīta ar konkurenci. Uzvara konkurencē ir tirgus subjektu izdzīvošanas nosacījums. Visperspektīvākā nākotne ir tiem, kas konkurences kaujas laukā gūst vērā ņemamus panākumus. Zaudētājiem tirgus saule nespīd un tie lemti iznīcībai. Konkurence ir ekonomiskā progresa noteicoša svira. Tirgus saimniecības motīvu pulkā konkurenci var raksturot kā karognesēju. Konkurences spēks saistās ar ekonomisko piespiešanu, kas liek iesaistīties cīņā par visaugstāko efektivitāti.…
