Secinājumi un priekšlikumi
Kā jau iepriekš minēts, negodīga konkurence LR likumā tiek definēta ļoti specifiski, taču sabiedrībai par to ir vispārināts priekšstats un bieži arī masu medijos par negodīgu konkurenci tiek nosauktas darbības, kas nav definētas šajā terminā. Ārzemju pieeja šim jautājumam ir daudz precīzāka un negodīga konkurence ietver plašāku spektru un ieņem svarīgu lomu. Savukārt Konkurences padomes negodīgas konkurences lietu izskatīšanas tiesību nodošana civiltiesām parāda, cik nesvarīgas šīs lietas šķiet Latvijas likumdošanas acīs.
Visvieglāk konstatējami negodīgas konkurences gadījumi ir tie, kuri saistīti ar vizuālo pazīmju atdarināšanu. Toties praktisko piemēru analīzes rezultātā tika konstatēts, ka tikai neliels skaits iesniegumu, kas saistīti ar nepatiesas informācijas izplatīšanu un darbinieku uzpirkšanu, ir bijuši pierādīti un vainīgie sodīti.
Aplūkojot Konkurences padomes iesniegumu izskatīšanu, par vienu no nepilnībām var uzskatīt subjektivitāti lēmumu pieņemšanā. Lielā daļā gadījumu netiek iesaistītas kādas trešās puses, kas varētu sniegt neitrālu un objektīvu vērtējumu, piemēram, aptaujājot pircējus vai analizējot pārdošanas apjomus. Kā arī netiek apjaustas nodarījuma tālejošākas sekas.
Problēmas vērojamas ne tikai izskatīšanā, bet arī praksē iespējams atrast konkurences metodes, kuras likums neregulē vai nepietiekami ierobežo, taču arī tās var nodarīt kaitējumu. Šajā darbā tiek izceltas sekojošas problēmas – valodas uz zīmju pielietojums, agresīvā mārketinga darbība, kura ir tieši tendēta uz klientu ietekmi un trešo personu iesaistīšana cita uzņēmuma konkurences kavēšanā. Pēdējā gadījumā liela nozīme ir masu medijiem un nozares ekspertiem, taču, kā izrādās, šīs institūcijas nevar saukt pie atbildības kā negodīgas konkurences veicinātājus. Vairumā šo problēmu tiek atzīts, ka tā nav Konkurences padomes kompetence, lai gan uzskatāmi redzama cieša saistība ar to, tāpēc būtu svarīgi ietvert negodīgas konkurences aspektu arī tad, ja lieta tiek nodota citām institūcijām.
…
