Apsaimniekošana ir ļoti svarīgs nosacījums tam, lai visas ekspluatācijas laikā nedzīvojamās un dzīvojamās ēkas būtu apsaimniekotas pēc vislabākajiem principiem, nodrošinot un veicinot būvju kvalitāti.
Tā kā Latvijā nav speciāli paredzēta likuma nedzīvojamo ēku apsaimniekošanā, grūti ir salīdzināt prasības, tāpēc apsaimniekojot nedzīvojamās ēkas par pamatu tiek ņemti dzīvojamo māju likumi un normatīvie akti, kas paredz dažādas prasības, lai apsaimniekotu būves.
Apsaimniekotājam mainās darba specifika, jo dzīvojamo māju apsaimniekotājs apsaimnieko kopīpašuma daļas, bet nedzīvojamo ēku apsaimniekošanas specifika ir tāda, ka jāapsaimnieko viss objekts ar esošajām telpām, telpu grupām un piegulošo teritoriju. Bet būtiskākā atšķirība ir tā, ka dzīvojamajās mājās visus plānotos un arī obligāti veicamos darbus jāapstiprina mājas kopsapulcē, bet nedzīvojamajām telpām biežāk ir viens vai daži īpašnieki, tāpēc vieglāk pieņemt lēmumu par apsaimniekošanas jautājumiem, remontiem vai būvniecību.…