Nobeigums
Tagadējās Latvijas teritorijā kopš 13. gs. valdīja dažādas tautas tādējādi padarot latviešus par kalpiem pašiem savā zemē. 19. gs, kad Krievijas guberņās tika ieviestas dažādas reformas, latviešu zemnieku stāvoklis uzlabojās un notika vispārēji humanizācijas procesi. Šo ideju pārstāvēja dažādas kustības, kā jaunlatvieši un jaunstrāvnieki. No idejas par neatkarīgu Latvijas valsti pagāja apmēram sešdesmit gadi līdz tās realizēšanai.
Līdz Latvijas neatkarības pasludināšanai Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā pastāvēja vācu okupācijas režīms, kura rezultātā tagadējās Latvijas teritorijā bija spēkā vācu ieviestā tiesību sistēma. Krievijas 1917. gada Oktobra revolūcijas ietekmē Vidzemē, kas nebija vācu okupēta, izveidojās Iskolata republika, kura pārstāvēja boļševiku intereses. Tas bija pirmais autonomais veidojums, kam līdz neatkarīgai republikai pietrūka tikai konstitūcijas izveide.
Līdz ar Pirmā pasaules kara beigām sabruka Krievijas, Austroungārijas un Vācijas impērijas, kas radīja iespēju rasties daudzām jaunām valstīm. Šo iespēju izmantoja arī Latvija, lai proklamētu savu neatkarību 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsti vadīja Tautas padome un Pagaidu valdība. Tika paredzēta Satversmes sapulces ievēlēšana konstitūcijas un cito svarīgāko normatīvo aktu, piemēram, agrārās reformas izstrādei. Pēc Pirmā pasaules kara Latvijas teritorijā norisinājās Brīvības cīņas, kas aizkavēja Satversmes izstrādi.
Parlamentārais posms Latvijā ilga no 1922. gada, kad darbu sāka pirmā Saeima, līdz 1934.g, kad bijušais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis veica apvērsumu un iesākās viņa vadītais autoritārais režīms. Kopumā parlamentārajā posmā Latvijas valsts veica savas nacionālās tiesību sistēmas veidošanu, tādēļ, ka Latvijas valsts bija jaunizveidota un iepriekšējās okupācijas laika tiesību sistēmas tā pārņemt nevēlējās.
Parlamentārā posma pastāvēšanas laikā Saeima izstrādāja daudzus svarīgus normatīvos aktus, piemēram, krimināltiesībās Sodu likumu, tika turpināta agrārās reformas darbība, tika veiktas dažādas reformas Civiltiesībās, procesuālajās tiesībās atcāla nāvessodu, kriminālprocesuālajās tiesībās tika iestrādāta deputātu imunitāte, tirdzniecības tiesības tika izstrādātas pilnīgi no jauna, turklāt tika izstrādāts jauns administratīvi teritoriālais iedalījums.
…
