Nāvessods – tas ir visaugstākais soda mērs, kas var tikt pielietots pret noziedzīgo personu, ja viņa izdarītais sods ir sevišķi smags un sabiedrībai īpaši bīstams. Šo soda veidu pašreiz Latvijā ir aizstājuši ar mūža ieslodzījumu, vadoties pēc Eiropas Savienības normām un garīgās pasaules iebildumiem. Lai arī šis sods neatņem noziedziniekam dzīvību, tomēr arī šis nozieguma sods ir nemazāk sodošs, bet pēc manām domām pat mokošāks, jo kā nekā viņam ir jāpavada viss mūžs cietuma kamerā aiz četrām sienām, tā arī neredzot pasauli.
Mans šī darba uzdevums būs noskaidrot, kas īsti ir nāves sods, to atcelšanas iemesls, sabiedrības viedoklis par tā atcelšanu. Ir vai nav nāvessods jāaizstāj ar mūža ieslodzījumu?
1999.gada 15.aprīlī Saeima pieņēma likumu, ar kuru Latvijā ratificēts 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesības konvencijas 6.protokols. 4.maijā Valsts prezidents izsludināja šo likumu. 7.maijā Latvijas Ārlietu ministrija, konkrēti ārlietu ministrs Valdis Birkavs, iesniedza Eiropas Padomes ģenerālsekretāram deklarāciju par minētā protokola ratificēšanu Saeima. Kā paredzēts Konvencijas 6.protokolā par nāvessoda atcelšanu, šis protokols stājas spēkā attiecīgajā valstī nākamā mēneša pirmajā dienā, kopš ģenerālsekretārs saņēmis šo deklarāciju. Tātad ar pirmo jūniju šis svarīgais starptautiskais juridiskais akts, kuram ir augstāks juridiskais spēks par nacionālo likumu, ir galvenais, pēc kā jāvadās tiešām, un tātad nāvessods Latvijā vairs nav piespriežams.…
