Šo tematu izvēlējos tādēļ, ka tas likās visinteresantākais iespējamo diskusiju un dažādo viedokļu dēļ. Lai pilnīgi objektīvi spētu novērtēt visas ar nāves sodu saistītās problēmas Latvijā, nepieciešama ne tikai dziļa izpratne par juridiskajiem jautājumiem, bet arī nopietni pētījumi šajā jomā. Citādi ir ar katra subjektīvo viedokli, ko nereti varam lasīt dažādās publikācijās un dzirdēt masu saziņas līdzekļos. Pašlaik spēkā esošajā Krimināllikumā, nāves sods joprojām ir saglabāts kā viens no kriminālsodiem. Cik ilgi tas vēl tā būs, atturos prognozēt, mans subjektīvais viedoklis būs atklāts referātā, kurā centīšos pēc iespējas vispusīgāk un objektīvāk atklāt referāta tematā iekļauto problēmu, taču pieļauju iespēju, ka arī tajā tiks uzsvērts tieši mans skatījums.
Vēlos piebilst, ka arī mūsu kaimiņvalstis ilgi diskutēja par šo jautājumu. Piemēram, Igaunijā kopš 1991. gada nav piespriests un izpildīts neviens nāves sods, bet pašlaik spēkā esošajā Igaunijas Krimināllikumā, nāves sods vairs nav iekļauts. Varbūt mūsu kaimiņi igauņi ir sasnieguši to sabiedrības līmeni, kad var iztikt bez tik barga soda veida. Jāsecina, ka kaimiņi, kā allaž ir lielu soli mums priekšā un mums atliek censties iet uz to pašu mērķi- sakārtotu valsti, atbilstošu sabiedrību, tad varēsim jau drošāk apgalvot, ka tādas represijas kā nāves sods mums nav nepieciešamas. Uzskatu, ka mēs vēl tam neesam gatavi.
Pirms sākt runāt par nāves sodu, vēlos mazliet iedziļināties Latvijas sodu izpildes kodeksā, lai spētu vispusīgāk apskatīt ar nāves sodu saistītās problēmas.
Pirmkārt, gribētu pievērst uzmanību kriminālsoda izpildes uzdevumam jeb mērķim, ko likumdevējs paredz sasniegt ar soda palīdzību. Latvijas Sodu izpildes kodeksa 1. pants paredz, ka : “Kriminālsodu izpildes uzdevums ir nodrošināt notiesātās personas sodīšanu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, kā arī, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.”1 Savukārt Krimināllikuma 35.pants paredz soda mērķi :”Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.”2 Tātad sodu piespriež divu iepriekšminēto iemeslu dēļ. Vēl jāpiebilst, ka kriminālsodu var piespriest tikai tiesa. Tas norādīts Krimināllikuma 1.pantā, kas uzsver, ka nevienu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nevienam nedrīkst uzlikt kriminālsodu citādi, kā ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu. Latvijas Sodu izpildes kodekss arī paredz, ka notiesātajiem piespriestais sods jāizcieš saskaņā ar tiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izciešanas brīdī, ja vien likumdevējs nav paredzējis citu kārtību. Vēlos nedaudz pieskarties arī Latvijas kriminālsodu sistēmai, kas diezgan krasi atšķiras no tās sistēmas, ko paredzēja Latvijas Kriminālkodekss. Jāpiebilst, ka sodu veidu uzskaitījums, kas dots Krimināllikumā, tiesai ir obligāts, citu sodu tā piespriest nevar. Bez tam Krimināllikumā stingri noteiktas arī katra soda robežas. Krimināllikuma 36.pantā uzskaitīti visi kriminālsodi, kurus tiesa var piespriest noziedzīgus nodarījumus izdarījušām personām. Kriminālsodi iedalās pamatsodos un papildsodos. Saskaņā ar likumu, personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest tikai vienu pamatsodu. …
